Pirms rudens uzfrišina Mininistru kabineta ēku - veic remontus un tīra fasādi

VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākuši Latvijas valsts varas, pārvaldes un tiesiskuma simbola - Ministru kabineta ēku kompleksa Brīvības bulvārī 36, Rīgā – fasādes tīrīšanu un nelielus remontdarbus, saglabājot valstij nozīmīgā ēku kompleksa kultūrvēsturisko vērtību, informē VNĪ nekustamā īpašuma attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis- Pigits.

Darbu gaitā VNĪ vadībā tiks uzlabota “seja” divu savstarpēji saistītu ēku fasādēm. Fakts, ka abu ēku fasādēm ir saglabājušies oriģinālie apdares materiāli liecina, ka kopš ēkas pirmsākumiem šādi uzkopšanas darbi visticamāk nav veikti. Ēku kompleksā atrodas Ministru kabinets, Latvijas Republikas Augstākā tiesa un Tieslietu ministrija.

“Pirms darbu uzsākšanas esam veikuši ārējās fasādes izpēti un lāzera skenēšanas uzmērījumus, lai lemtu par atbilstošāko fasādes tīrīšanas metodi. Tāpat paņemti fasādes apmetuma paraugi, lai noteiktu fasādes apmetuma sastāvu un granulometrāžu. Fasādes uzkopšanā paredzēts pielietot saudzīgas metodes, atbilstoši fasādes materiālam un tā struktūrai. Darbu izpildē plānots pielietot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, kas nepārveido ēkas ārējās fasādes izskatu, saglabājot valstiskās nozīmes kompleksa fasādes autentiskumu. Fasādes tīrīšanu plānots paveikt līdz valsts dzimšanas dienai un gaismas festivālam Staro Rīga,” atklāj VNĪ NĪ attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis - Pigits.

Ministru kabineta ēkas ārējās fasādes tīrīšanas darbu veikšanai tiek noslēgti līgumi ar AS “Būvuzņēmums Restaurators” un SIA “ReRe meistari”, savukārt Ministru kabineta ēkas ārējās fasādes izpēti un lāzera skenēšanas uzmērījumus veica SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”. Minēto darbu veikšanai tiks investēti aptuveni 600 tūkstošus eiro. Darbus plānots paveikt četru mēnešu laikā - līdz 2019. gada novembra beigām.

Vairāk par ēku kompleksu un tā vēsturi

Īpašums Rīgā, Brīvības bulvārī 36 sastāv no divām administratīvajām ēkām ar kultūrvēsturiski vērtību un arhitektonisku nozīmi. Abas ēkas pieskaitāmas pie Latvijas administratīvas būvmākslas paraugiem, veidojot vienotu ansambli, un ir sava laikmeta Latvijas valsts varas un pārvaldes simbols, kas iemiesots arhitektūrā. Ēkas izceļas ar augstvērtīgu dekoratīvo apdari un iekšējo apdari un izpildījuma kvalitāti. To apdarē izmantoti vietējie Latvijas būvmateriāli.

Latvijas Ministru kabineta ēka ir izcils 20.gs. 30. gadu sabiedriski - administratīvās arhitektūras paraugs - monumentāla celtne ar plašu iekšpagalmu, kas aizņem pusi no kvartāla teritorijas starp Brīvības bulvāri, Elizabetes un Tērbatas ielām.

Ēka celta pēc arhitekta Fridriha Skujiņa projekta kā Tiesu pils (1936-1938). Ēkas šī brīža funkcija ir praktiski saglabāta, kas garantē nepārbūvētu plānojuma pamatstruktūru, autentiskās apdares un konstruktīvo risinājumu augstu saglabātības pakāpi.

Otrā Tiesas pils ēka - korpuss gar Tērbatas un Elizabetes ielu, atbilstoši arhitekta Fridriha Skujiņa projekta sākotnējai iecerei celta 20.gs. 50.-60. gadu mijā otrajā celtniecības kārtā (projektu realizēja arhitekts V. Šņitņikovs). Klasiskajās formās veidotā arhitektūra kļuva par vienu no neoeklektikas stila ikonām Latvijas 20.gs. būvmākslā.

Kopš 1990.gada Tiesu pilī darbojas Ministru kabinets, kopš 1994. gada - Tieslietu ministrija, savukārt kopš 1996. gada - Latvijas Republikas Augstākā tiesa.

Nekustamais īpašums atrodas UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta „Rīgas vēsturiskais centrs” valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” un Pasaules kultūras mantojuma vietas „Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā.

VNĪ šobrīd īsteno 34 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 milj. kvadrātmetru platībā. VNĪ šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauti VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.