Naturalizācijas pretendentiem nākotnē nebūs jākārto vairāki valodas eksāmeni

Nākotnē cilvēkiem, kas ir jau kārtojuši latviešu valodas eksāmenu skolā vai valodas prasmes pārbaudi profesionālo un amata pienākumu veikšanai, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Kopienas patstāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai, nebūs jāliek vēl viens valodas eksāmens naturalizējoties, otrdien nolēma valdība.

Ministri uzdeva Iekšlietu un Izglītības un zinātnes ministrijai līdz nākamā gada 15.janvārim izstrādāt nepieciešamos grozījumus vairākos noteikumos, lai savstarpēji pielīdzinātu šīs valodas prasmju pārbaudes un turpmāk cilvēkiem, kas vēlas naturalizēties, nebūtu latviešu valodas pārbaudījums jākārto atkārtoti. Tā ziņo portāls tvnet.lv

Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka persona, kura ieguvusi B vai C valsts valodas prasmes līmeni valsts valodas prasmes pārbaudē profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai vai kura, beidzot 9. vai 12 klasi akreditētā izglītības programmā mazākumtautībām, ieguvusi vismaz D līmeni centralizētajā eksāmenā latviešu valodā, valsts valodas prasmes pārbaudi Latvijas pilsonības iegūšanai naturalizācijas kārtībā nekārto.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais