Svarīgi! Nebūs dūmu detektora, būs sods – no 30 līdz 280 eiro

Reti kura diennakts ir aizvadīta bez ugunsgrēkos cietušajiem, un strauji tuvojas termiņš, kad dūmu detektoriem būtu jābūt katrā īpašumā. Nākamā gada 1. janvārī stāsies spēkā Ugunsdrošības noteikumu prasība – visos mājokļos ir jābūt uzstādītiem autonomiem ugunsgrēka detektoriem, kas reaģē uz dūmiem, bet privātmājās papildus jābūt arī konkrētas klases ugunsdzēsības aparātam.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa vēsta - lielākajā daļā gadījumu, kad ugunsgrēkos gāja bojā vai cieta cilvēki, dūmu detektori nebija uzstādīti. Savukārt ārvalstu pieredze liecina, ka dūmu detektoru uzstādīšana mājokļos līdz pat 75 procentiem samazina ugunsgrēkos bojā gājušo skaitu. Viena no valstīm, kur šāda prasība ir pierādījusi savu efektivitāti un ievērojami samazinājusi bojā gājušo skaitu, ir Igaunija.

Kā tas darbojas?

Dūmu detektors ar spalgu skaņas signālu reaģē uz sadūmojumu - signāls skan pusstundu aptuveni 80 decibelu skaļumā. 80 decibelus rada durvju zvans un skaļi noregulēts telefona zvans, par pieciem decibeliem skaļāku troksni rada smagā automašīna. Cilvēki parasti sarunājas aptuveni 40-50 decibelu skaļumā.

Kur un kā piestiprināt?

Mājoklī (gan atkarībā no tā lieluma) minimālais detektoru skaits ir viens, tomēr ieteicams uzstādīt dūmu detektorus katrā privātmājas stāvā, bet vēl labāk - katrā istabā, kurā ģimenes locekļi guļ vai biežāk uzturas, un virtuvē. Un arī koridorā.

Detektora uzstādīšana ir salīdzinoši vienkārša - to piestiprina pie griestiem (vai pie sienas) ar komplektā pievienotām skrūvēm vai abpusējo līmlenti, lai nav jāurbj griesti vai siena.

Kādām prasībām jāatbilst?

Dūmu detektors ir nopērkams dažādās tirdzniecības vietās, arī lielveikalos. Pērkot jāpievērš uzmanība marķējumam: uz detektora korpusa ir jābūt CE marķējumam un informācijai par detektora atbilstību Eiropas standartam EN 14604.

Cik maksā?

Tirdzniecībā tiek piedāvāti ļoti dažādi dūmu detektori cenas un darbības ilguma ziņā. Vislētākie maksā vidēji 5-6 eiro, bet dārgākie - pat vairākus desmitus eiro. Piemēram, 15-16 eiro vērtajiem detektoriem ir iebūvēta litija baterija, kuras kalpošanas laiks ir ap 10 gadiem. Interneta vidē viedo dūmu detektoru maksimālā cena ir ap 70-80 eiro, bet specifiski dūmu detektori, kas katrā īpašumā nav nepieciešami, maksā vēl dārgāk.

Pēdējā laikā sarosījusies kāda firma, kas zvana un piedāvā akciju - pirmo detektoru iegādāties par 30 eiro, nākamos - daudz lētāk. Nezinot detektora modeli, nav teikts, ka tiek piedāvāts patiešām labākais un ilgspēlējošākais. Portālā sūdzības.lv par šo firmu ir ievietota negatīva atsauksme - lētāko modeli piedāvājot par augstu cenu.

Kā tas kopjams?

Uzstādītā detektora tehniskā apkope ir vienkārša - jānomaina baterija un jānoslauka putekļi. Detektora darbības pārbaude jāveic instrukcijā norādītajā kārtībā.

Autonomie ugunsgrēka detektori darbojas ar baterijām, par baterijas nomaiņu atgādinās pats detektors, raidot īsus skaņas signālus. Par baterijas jaudas līmeni var pārliecināties ar kontroles pogu, to nospiežot. Ja atskan spalgs signāls, tad detektors ir darbspējīgs. Šādu pārbaudi ieteicams veikt reizi mēnesī. Vidējais baterijas kalpošanas laiks ir divi gadi, litija baterijām - ap 10 gadu, ja detektors darbojas tikai gaidīšanas režīmā.

Kad jāpērk ugunsdzēsības aparāts?

Ugunsdzēsības aparāts ir nepieciešams privātmājās - papildus dūmu detektoriem. Iegādājoties ugunsdzēsības aparātu, jāpievērš uzmanība, lai uz tā korpusa būtu iestrādāts (iespiests) individuālais vai partijas numurs un CE atbilstības marķējums. Ugunsdzēsības aparāta dzēstspējai jābūt vismaz 21A 113B (kur skaitlis nozīmē, cik lielu ugunsgrēku iespējams nodzēst, bet burts ugunsgrēka klasi: A - kad deg cieti, organiskas izcelsmes materiāli, B - kad deg šķidrumi, kūstoši cieti priekšmeti).

Ugunsdzēsības aparāta tehniskā apkope jāveic sertificētos apkopes punktos saskaņā ar ražotāja noteikto termiņu vai arī, ja termiņš nav noteikts, reizi piecos gados.

Kad sāks kontrolēt?

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests prioritāri pārbaudīs mājokļus, par kuriem tiks saņemti iesniegumi vai sūdzības vai būs notikuši ugunsgrēki. Iespēju robežās tiks apsekots dzīvojamais sektors un pārbaudīta ne tikai dūmu detektoru esamība, bet arī pārējo ugunsdrošības prasību ievērošana mājokļos un koplietošanas telpās.

Cik lieli ir sodi?

Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu paredzēts naudas sods fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, juridiskajām personām — no 280 līdz 1400 eiro.

Kad sāks aptauju?

Lai sekmētu ugunsdrošības uzlabošanos valstī, no līdz 31. oktobrim Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veiks dzīvojamo māju iedzīvotāju aptauju un konsultēs par ugunsdrošību dzīvesvietās, aģentūru LETA informēja dienestā.

Dienesta amatpersonas (dienesta formas tērpā un ar dienesta apliecību) darbdienās un brīvdienās dosies uz dzīvojamām mājām, lai aptaujātu to īpašniekus. Amatpersona iedzīvotājam uzdos apmēram 20 jautājumus par ugunsdrošību un pareizu rīcību ugunsgrēka gadījumā un arī konsultēs.

UGUNSGRĒKI UN TO SEKAS

*2018. gadā Latvijā reģistrēti 9134 ugunsgrēki;

cietuši 302 cilvēki;

bojā gājis 81 cilvēks.

* Gandrīz 23 procenti ugunsgrēku izcēlušies dzīvojamās mājās;

vairumā gadījumu degšanas platības bija niecīgas;

ugunsgrēka izcelšanās vieta biežāk bijusi virtuve.

* Apmēram puse ugunsgrēkos bojāgājušo ir miruši no saindēšanās ar toksiskiem produktiem, kas rodas, sadegot sadzīves priekšmetiem un mēbelēm;

lielākā daļa bojāgājušo nosmakuši dūmos vai sadeguši guļamistabās.

Avots: VUGD