Tiesībsargs valdībai nosūta pirmstiesas brīdinājumu saistībā ar pensiju minimālo apmēru valstī

Šī jau ir ceturtā pirmstiesas brīdinājuma vēstule, ko tiesībsargs nosūtījis valdībai saistībā ar nabadzības riskam visvairāk pakļauto Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Gadījumā, ja valdība noteiktajā termiņā trūkumus nenovērsīs, tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā, uzsvēra Siliņa.

Tiesību akti paredz, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (SNP), kuram atkarībā no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža tiek piemērots koeficients. Tiesībsarga ieskatā šāds regulējums neatbilst Satversmei no diviem aspektiem - SNP, līdz ar to arī vecuma pensijas minimālais apmērs, ir nepietiekams un noteikumos iekļautā vecuma pensijas minimālā apmēra diferenciācija atbilstoši darba stāžam ir netaisnīga pret cilvēkiem ar garāku darba mūžu.

Tiesībsargs valdībai jau 23.maija vēstulē, kas bija trešais pirmstiesas brīdinājums, ir sniedzis detalizētus argumentus, kāpēc SNP apmērs nav uzskatāms par atbilstošu Satversmei, stāstīja Siliņa, "Tiesībsargs uzskata, ka vecuma pensijas minimālais apmērs kopš 1996.gada nav pienācīgi pārskatīts. Tādējādi jāsecina, ka valsts savu pienākumu - periodiski sekot un pilnveidot sniegtā sociālā nodrošinājuma apmēra pietiekamībai - nav izpildījusi tā, lai Satversmes 109.pantā nostiprinātās tiesības personām būtu reāli īstenojamas".

Tiesībsarga birojā atzīmē, ka pati valsts Koncepcijā par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu jau ir atzinusi, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nav pietiekams.

Vecuma pensijas minimālais apmērs ir no 70,43 eiro līdz 108,85 eiro mēnesī, jeb 2,35 eiro līdz 3,63 eiro dienā, uzsvēra Siliņa. Personām ar invaliditāti kopš bērnības vecuma pensijas minimālais apmērs ir nedaudz lielāks - no 117,39 eiro līdz 181,42 eiro mēnesī, kas ir 3,91 eiro līdz 6,05 eiro dienā.

Tiesībsarga ieskatā, vecuma pensijas minimālie apmēri nav pietiekami, lai nodrošinātu cilvēka pamatvajadzības, kas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē ir ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe un obligātā izglītība. Vienlaikus birojā norāda, ka par personu ar invaliditāti pamatvajadzībām uzskatāmas arī tās vajadzības, kas saistītas ar šo personu īpašo veselības stāvokli.

Valsts garantēto vecuma pensiju minimālā apmērā saņem 64 004 personas jeb 14,3 % no visiem vecuma pensijas saņēmējiem, no kurām personas ar invaliditāti ir 7 368, bet personas ar invaliditāti kopš bērnības tikai 397, sacīja Siliņa.

Atbilstoši Pasaules Bankas atzītajam absolūtās nabadzības līmenis 2015.gadā bija 1,90 ASV dolāri dienā jeb 1,67 eiro dienā. Pamatvajadzību nodrošināšanu piesaistīt absolūtās nabadzības līmenim, nevis Eiropas Savienībā atzītiem principiem, parasti izvēlas jaunattīstības valstis, pauda biroja pārstāve.

"Acīmredzot, valsts uzskata - ja vecuma pensijas minimālais apmērs par nepilnu eiro dienā apsteidz absolūto nabadzības līmeni, tad Latvija uzskatāma par sociāli atbildīgu valsti. Savdabīga Satversmē garantētās sociāli atbildīgas valsts izpratne," pauda Jansons.

"Ja valsts ir radījusi, tādu pensiju sistēmu, kas pieļauj, ka pietiekami ilga darba mūža laikā persona nevar uzkrāt pietiekamu pensiju kapitālu, lai nodrošinātu adekvātu vecuma pensiju, valsts pienākums ir radīt taisnīgu vecuma pensijas minimālā apmēra aprēķināšanas kārtību. Pensijas saņēmēju tiesiskās intereses nevar nesamērīgi ierobežot vienīgi pensijas sistēmas ilgtspējas vārdā," uzskata tiesībsargs.

Pirmo pirmstiesas brīdinājuma vēstuli tiesībsargs nosūtīja 12.aprīlī, otro vēstuli 2.maijā un trešo pirmstiesas brīdinājuma vēstuli valdībai Jansons nosūtīja 23.maijā.

Tiesībsargs šobrīd strādā pie pieteikuma sagatavošanas Satversmes tiesai par garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) neatbilstību Satversmei, jo valdība noteiktajā termiņā nav novērsusi konstatētos trūkumus. Paredzams, ka šis pieteikums Satversmes tiesā tiks iesniegts septembrī. Savukārt pēc tam jau tiks gatavots nākamais pieteikums Satversmes tiesā - par trūcīgas personas ienākumu līmeņa apmēra neatbilstību Satversmei, sacīja Siliņa.

Lai tiesībsargs varētu vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu, saskaņā ar likumu tiesībsargam vispirms ir jāvēršas pie attiecīgā tiesību akta izdevēja ar aicinājumu novērst konstatētos trūkumus. Bet, ja tiesību aktu izdevējs to neveic, tad tiesībsargs var vērsties Satversmes tiesā, skaidroja biroja pārstāve.