Stradiņa slimnīca atsāk normālu darbu
Stradiņa slimnīca atsākusi darbu pilnā apjomā un uzņem arī plānveida pacientus. Ierastā kārtībā tiek sniegta arī neatliekamā medicīniskā un ambulatorā palīdzība.
Slimnīcas vadība uzskata, ka ārkārtas situāciju ārstniecības iestāde atrisināja veiksmīgi. Slimnīcas pārstāve Alise Podniece Neatkarīgajai atzina, ka slimnīcas ieskatā pacientu evakuācija notika veiksmīgi. Ārkārtas situācijas dēļ, tas ir, pagājušo trešdien no pulksten diviem dienā no slimnīcas ar ārstniecības rekomendācijām izrakstīti vai pārvesti tika 447 pacienti, tostarp 29 ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta palīdzību transportēti uz citām ārstniecības iestādēm, visvairāk - 22 pacienti - tika nogādāti Rīgas Austrumu slimnīcā. Pacienti pagājušās nedēļas beigās ir apzināti, un ikviens no izrakstītajiem pacientiem nepieciešamības gadījumā var atgriezties Stradiņa slimnīcā, norāda slimnīcā.
Veselības ministrija plānojusi tuvākajās nedēļās kopā ar visiem ārkārtas situācijas risināšanā iesaistītajiem dienestiem un speciālistiem izvērtēt situāciju, lai novērtētu slimnīcās pilnveidojamās lietas gadījumos, kad tiek izsludināta ārkārtas situācija. Savukārt slimnīcas valde publiski izteikusi pateicību visiem ārkārtas stāvokļa novēršanā iesaistītajiem, «bez kuru palīdzības evakuācija nevarētu noritēt tik veiksmīgi - slimnīcas medicīnas, aprūpes, atbalsta, administrācijas un tehniskajam personālam par pašaizliedzīgo iesaistīšanos krīzes situācijas risināšanā un analīzē, pacientiem un viņu piederīgajiem par pacietību, saglabāto mieru un izrādīto sapratni». Slimnīca izteikusi pateicību arī veselības ministrei par atbalstu krīzes situācijas risināšanā, kā arī policijai «par ievērojamās drošības pārbaudes nodrošināšanu un augsti profesionālo krīzes vadību». Stradiņi pateikušies arī slimnīcām, kuras piedāvājušas palīdzību un bijušas gatavas operatīvai pacientu uzņemšanai.
Tomēr ar pateicības vārdiem vien nepietiek, lai saprastu, vai reaģēšana ārkārtas situācijā bijusi pietiekami augstā līmenī un atbilstoši klīniskās universitātes slimnīcas statusam. Slimnīcas reaģētspējas novērtēšanu paredzēts izvērtēt saskaņā ar katastrofu medicīnas plānu, norāda Stradiņos, tomēr tas vēl ir laika jautājums. Viens no problēmpunktiem, kuri jārisina, ir informācijas sniegšana pacientiem, tuviniekiem un sabiedrībai par drošības riskiem un pasākumiem, kas tiek īstenoti ārkārtas situācijā. Ārkārtas situācija, kas prasīja pacientu evakuāciju, bija pirmoreiz, līdz šim slimnīcas mācījušās un izmantojušas teorētiskus plānus, kā rīkoties, tāpēc Stradiņa slimnīcas pieredze noderēs visu slimnīcu reaģēšanas plānu pārskatīšanai. Viens no jautājumiem, uz ko jūlijā vērsa uzmanību Latvijas Radio, ir iespējas Rīgā, Pārdaugavā, evakuēt pacientus uz citām slimnīcām. Toreiz (vēl pirms reālās ārkārtas situācijas) slimnīcas speciālisti norādīja, ka «ja notiek šāds gadījums, valstij jārēķinās, ka Pārdaugavā vairs īsti nav kur nogādāt pacientus».
Reālā ārkārtas situācijā lielākā daļa evakuējamo pacientu tika pārvesti uz Rīgas Austrumu slimnīcu, bet pieci pacienti uz slimnīcām tieši Pārdaugavā - Rīgas 2. slimnīcu, Jūrmalas slimnīcu un Bērnu slimnīcu. Taču lielākā daļa pacientu netika pārvesti uz citām slimnīcām, bet izrakstīti uz mājām vai uz citiem slimnīcas korpusiem, kad tie tika pārbaudīti un atzīti par drošiem.