Dzintars Rasnačs: "Mēs dzīvojam divās Latvijās"

Latvijā jauniešiem ir jāmāca patriotisms, šodien intervijā "Neatkarīgajai" saka Saeimas deputāts un TB/LNNK valdes loceklis Dzintars Rasnačs.

Rasnačs uzskata, ka Latvija ir vienīgā valsts Šengenas zonā, kurā nav nacionālas valsts pamatu pamata - obligātās izglītības sistēmas valsts valodā. Līdz ar to šī zeme ir ļoti pievilcīga daudziem krieviem, kas kaut reizi ir bijuši Latvijā, turklāt viņiem ne vienmēr gribas atgriezties savā tēvzemē. Latvijā viņiem ir krievvalodīga telpa, plašsaziņa krievu valodā, krievvalodīga komercdarbība un transporta pakalpojumi, krievvalodīga izglītība.

"Runa ir ne tikai par Latvijas vēstures mācīšanu skolās, bet arī par īpašu patriotisma audzināšanas metodiku. Protams, ir skolas, kas to dara jau šodien. Taču galvenā audzināšanas vieta ir ģimenē. Liela nozīme ir vecvecākiem.. Ļoti nozīmīgi ir rādīt jauniešiem filmas par to, kas kādreiz noticis, kā latvieši cīnījušies par savu dzimteni. Ja būs uzrakstīta gudra grāmata par to visu, pusaudži visdrīzāk to nelasīs. Ja televīzijā tiks parādīts saistošs sižets par attiecīgu tēmu, pusaudzis to noskatīsies. Protams, ar lielu piepūli. Tāda mums ir tā jaunatne," uzskata Rasnačs.

Pēc viņa teiktā, pašlaik pamatizglītībā joprojām dominē krieviskais moments, un šis apstākļu kopums neveicina latvisku patriotu audzināšanu. "Kāds mans kolēģis reiz teica, ka daudz pareizāk būtu bijis jau deviņdesmito gadu sākumā nomainīt interfrontiski noskaņotos skolu vadītājus. Šajās skolās noteikti ir asimilējušies daudzi tādi jaunieši, kuri varbūt nemaz nav gribējuši asimilēties krieviskajā vidē. Tagad ir tā, ka daudzi cittautieši apmeklē latviešu skolas," stāsta Saeimas deputāts.

Pilnu interviju ar Dzintaru Rasnaču lasiet šodienas "Neatkarīgajā"