KNAB mājaslapā atmaskojas "bordānistu" meli par sponsoriem
Viens no Bordāna partijas (JKP) līderiem Krišjānis Feldmans RīgaTV24 paziņoja, ka «mēs neesam atkarīgi no kaut kādiem sponsoriem». KNAB mājaslapā gan redzams, ka partijai ir cienīgs sponsoru klāsts un tā negrasās uzturēties tikai no niecīgajām biedru naudām un valsts finansējuma.
Pēc skaļā apgalvojuma par neatkarību no sponsoriem K. Feldmans savu domu RīgaTV24 turpināja, sakot, ka partijas līderi - viņš, Juta Strīķe un Jānis Bordāns - neesot meļi. Ņemot vērā K. Feldmana izteikumu par sponsoriem, kā arī iepriekšējos apgalvojumus par privāto attiecību neesamību ar partijas biroja darbiniecēm; kā arī J. Strīķes apgalvojumu, ka viņa nekad neesot saukta par Annu, sanāk, ka meli gan K. Feldmanam, gan citiem šīs partijas līderiem tomēr nav sveši.
Skaļie paziņojumi
Šā gada 25. jūlijā raidījumā Preses klubs žurnālists Aivis Ceriņš vaicāja K. Feldmanam: «Vai jūs nosacīti varat atļauties tā lekties ar saviem koalīcijas kolēģiem, jo jums jāatceras, ka tomēr jums nav 40 vietas parlamentā?»
K. Feldmans atbildēja: «Ņemot vērā to, ka mēs neesam atkarīgi no kaut kādiem sponsoriem, mēs varam atļauties runāt patiesību. Mēs varam atklāti atļauties runāt. Un es varu iet pa ielu. Un man neviens nevarēs pateikt, ka es esmu melis. Un to arī nevienam jauno konservatīvo līderim nevarēs pateikt. Arī Jānim Bordānam, Jutai Strīķei un visiem pārējiem. Un tā ir mūsu spēcīgā kārts. Un tāpēc īstenībā visas šīs citas partijas (domātas koalīcijas partijas) vēlas, lai mēs būtu koalīcijā un valdībā. Mēs leģitimizējam to koalīciju. Iedomājies, ja mēs tur nebūtu, bet būtu ZZS. Tad visi ņirgātos.»
Lielie sponsori nav zuduši
Neatkarīgā KNAB mājaslapā pārbaudīja partijas datus par dāvinātājiem un ziedotājiem Bordāna partijai. Vispirms apstiprinājās, ka tie šai partijai nav zuduši. Atklājās arī vairāki iespaidīgi ziedojumi. Piemēram, cita starpā, šā gada 27. martā partija no Ginta Dandzberga saņēmusi 21 500 eiro, un tādu pašu summu G. Dandzbergs ziedojis arī pagājušā gada martā. Šā gada 9. maijā Bordāna partija saņēmusi 5000 eiro no Janinas Saveiko, 7. maijā 2000 eiro no Edgara Maculeviča. Pērnā gada 20. septembrī partija saņēmusi ziedojumu 10 000 no Paula Dandzberga un šajā pašā dienā 10 000 eiro no viņa brāļa Marta Dandzberga. Abi brāļi pa 10 000 eiro partijai ziedojuši arī 25. jūlijā. Tā paša gada 10. septembrī partiju ar 4000 eiro aplaimojusi Ārija Kukule, ar 2000 - Edgars Mihailovs. 22. jūnijā 10 000 eiro partijai ziedojis Pēteris Aloizs Ragaušs, bet 15. februārī ar 5000 ziedojumu partijai pateicies Guntis Kronbergs.
Brāļi Dandzbergi, pēc Firmas.lv datiem, līdz 2016. gadam vadījuši milzu finanšu līdzekļus ģenerējošo apdrošināšanas akciju sabiedrību BTA Baltic Insurance Company. Proti, Gints (51) ir bijis šīs AAS padomes priekšsēdētājs, bet Pauls (43) un Marts (48) - padomes priekšsēdētāja vietnieki. Šobrīd brāļiem ir daudzpusīgs bizness un aizraušanās, kā arī ar savām kundzēm noslēgti Uzņēmumu reģistrā reģistrēti laulību līgumi. Par brāļu pašreizējām interesēm politiskajā procesā tiek mēļots, ka viņi vēlas sakārtot veselības apdrošināšanu, ar ko esot izskaidrojama arī pirms Saeimas vēlēšanām izteiktā Jura Juraša vēlme kļūt par veselības ministru. Jāpiebilst, ka brāļi apjomīgas summas ziedojuši arī kustībai Par, šobrīd partijai Attīstībai/Par!.
Gāzinieki neskopojas
Pēc TV3 raidījuma Nekā personīga datiem, Pēteris Aloizs Ragaušs ir Latvijas goda konsuls ASV. Viņš piedalījies vairākās Latvijas amatpersonu vizītēs ASV. Raidījuma arhīvi vēsta, ka P. A. Ragaušs attīsta sašķidrinātās gāzes termināļa projektu Skultes ostā un ir akciju sabiedrības Skulte LNG Terminal padomes priekšsēdētājs. Pirms kļūšanas par Latvijas goda konsulu P. A. Ragaušs strādājis British Petroleum un citās lielās kompānijās. Atsaucoties uz vairāku politiķu un diplomātu atmiņām, raidījums vēstīja, ka P. A. Ragaušs palīdzējis organizēt tikšanos ar Teksasas naftas un gāzes biznesmeņiem, kad ASV ieradās toreizējais Latvijas prezidents Andris Bērziņš. P. A. Ragaušs arī bijis klāt, kad pirms trim gadiem notika ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) vizīte naftas un gāzes uzņēmumos Teksasā. Savulaik Bordāna partijas mājaslapu rotāja P. A. Ragauša, J. Bordāna un viņa partijas biedra Gata Eglīša kopējā fotogrāfija, kas uzņemta Latvijas politiķu viesošanās laikā ASV.
Nekad, nekad, Anna!
Runājot par K. Feldmana apgalvojumu, ka arī J. Strīķe nemelo, Neatkarīgā spiesta atgādināt 2018. gada Saeimas priekšvēlēšanu perioda RīgaTV24 raidījumu Kārtības rullis, kurā uz tā vadītāja Armanda Pučes jautājumu: «Vai jūs kādreiz sauca Anna Potapova?», J. Strīķe skaidri un nepārprotami to noliedza: «Mani no pašas dzimšanas sauca par Jutu. Un Potapova es biju, tas bija mans [tēva] uzvārds.»
Šā gada 17. jūnijā Rīgas Administratīvās rajona tiesas sēdē J. Strīķes advokāte netieši apstiprināja, ka J. Strīķe kādreiz tomēr ir saukusies par Annu, taču neatklāja, kādos apstākļos politiķe mainījusi vārdu. Lai J. Strīķes melus apgāztu pilnībā, nepieciešama pieeja Latvijas Universitātes arhīvam. Latvijas valsts pagaidām dara visu iespējamo, lai šādu pieeju Neatkarīgajai liegtu.
Runājot par J. Bordāna meliem, neskaitot priekšvēlēšanu solījumus, spilgtākais piemērs ir viņa vēstule ārvalstu vēstniecībām, kurā Latvijas valsts tiesībsargājošā sistēma un tās amatpersonas iezīmēti neatbilstoši tumšās krāsās.