Dace Ķezbere: Atkāpšos, lai netraucētu

Par savu atkāpšanos no amata, par sabiedrisko un privāto elektronisko plašsaziņas līdzekļu situāciju un politiķu jaukšanos to dzīvē un citām aktuālām problēmām Neatkarīgās intervija ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Daci Ķezberi.

- Plašsaziņas līdzekļos izskanējusi informācija, ka jūs pirms vairāk nekā desmit gadiem esot bijusi iejaukta krimināllietā, kas gan ir beigusies ar neko. Taču tagad politiķi uz šīs informācijas pamata būvē stāstu par jūsu slikto reputāciju. Kas tā bija par lietu? Kas un ko vēlas panākt?

- Pēc Guntas Līdakas demisijas no NEPLP šā gada maijā tieslietu ministrs Jānis Bordāns aicināja Saeimas Juridisko komisiju izskatīt manu atbrīvošanu no amata, minot reputācijas zudumu. Jau toreiz no arhīva tika izcelta 2007. gadā uzsāktā krimināllieta par iespējamu kukuļdošanu pret septiņiem cilvēkiem, tajā skaitā mani. Neesmu slēpusi, ka pārdzīvot kratīšanu mājās un pratināšanas ir bijis smags pārbaudījums, kas beidzies ar lietas izbeigšanu 2009. gadā, jo nav noticis noziedzīgs nodarījums. Vēlāk, strādājot NEPLP, esmu saņēmusi pielaidi valsts noslēpumam, tādēļ esmu pārliecināta, ka kompetentās iestādēs mana pagātne ir izvētīta pamatīgi, bet pirms vairāk nekā desmit gadiem aktualizētie notikumi ir politisko spēku vēlme atrast ieganstu, lai atbrīvotos vēl viena vakance padomē.

- Jūs esat teikusi, ka septembrī droši vien atkāpsieties no amata. Kāpēc?

- Lai gan nevienu sekundi, savā amatā būdama, neesmu kaut kā īpaši lobējusi ZZS un esmu uz mediju lietām skatījusies objektīvi, redzu, ka jaunās Saeimā iekļuvušās partijas skatās uz NEPLP kā uz vienu no «cietokšņiem», kas obligāti jāiekaro, lai paplašinātu savu ietekmes areālu. Redzu, ka tam pretī turēties laikam nebūs iespējams. Es apsveru iespēju atkāpties. Skatīšos, kā tās lietas risināsies. Negribu kļūt par traucēkli finansējuma piešķiršanai, ko politiķi varbūt nedos, ja es būšu NEPLP vadītāja, bet dos, ja manis amatā nebūs un tur būs viņu ieliktenis. Savulaik jau tā bija, ka televīzija tika mērdēta badā, bet, tiklīdz amatos tika ielikti Gints Grūbe un Ainārs Dimants, nauda uzreiz atradās.

- Sabiedriskajos medijos un ap tiem notiek nemitīgas cīņas - LTV vadītāja Eināra Giela «norakšana», panākot, lai viņš amatu pamet pat vēl nesācis strādāt, vēršanās pret NEPLP kopumā un padomes locekļiem atsevišķi. Vēl ir dumpošanās Latvijas Radio. Kas notiek?

- Visa mana darba dzīve ir bijusi saistīta ar televīziju un radio gan kā žurnālistei, gan komerctelevīzijas veidotājai, gan arī kā NRTP (Nacionālā Radio un televīzijas padome), šobrīd NEPLP loceklei un vadītājai, tādēļ uz notiekošo nozarē varu skatīties vēsturiskā kontekstā.

Elektroniskie mediji vienmēr ir bijuši ietekmīgi, un vienmēr politiskie spēki, kas nākuši pie varas, ir vēlējušies padomē savu pārstāvniecību. Tiesa, NEPLP sastāvs ir samazināts līdz pieciem cilvēkiem agrāko deviņu vai septiņu vietā, kad nomaiņa notika pakāpeniski. Agrāk Radio un televīzijas likums paredzēja, ka ik pēc diviem gadiem daļa no padomes locekļiem nomainās, saglabājot pēctecību, bet pašlaik šis likums to neparedz. Piecus gadus strādā pieci cilvēki, un tad atkal nāk jauna komanda. Diemžēl tas nesakrīt ar Saeimas vēlēšanu ritmu, tādēļ pašlaik jaunajām partijām Saeimā vajag vismaz divas, bet vēlams trīs vietas saviem cilvēkiem. Un rindā stāvošo vārdi jau figurē kuluāru sarunās. Skumji, ka šajā vietu attīrīšanas procesā aktīvi tiek iesaistīti raidorganizāciju cilvēki. Gunta Līdaka pirmā neizturēja politisko spiedienu un atstāja padomi, tagad uz rudeni jāatbrīvo vēl viena vieta, lai varētu sludināt konkursu uz divām vakancēm. Mana vieta ir piemērota, jo esmu opozīcijā esošās ZZS pārstāve, kurai balsojumā nepietiks atbalsta. Tā ir vienkāršā realitāte, ar kuru jārēķinās, lai kādām frāzēm un daiļiem atmaskojumiem tā negreznotos.

- Kas notiek Latvijas Radio (LR)? Darbinieki ir neapmierināti ar algām un LR valdi.

- Kopš bijušā Latvijas Radio vadītāja Dzintra Kolāta laikiem, kurš bija kolektīvā izaudzis savējais, zināja visu radio procesu un cilvēkus, nav bijis cita vadītāja, kuru radio ļaudis būtu pieņēmuši kā savējo. Protams, ir mainījušies laiki, programmu skaits pieaudzis, darba apjoms palielinājies, strādājot sociālajiem tīkliem, veidojot informāciju vienotajam sabiedrisko mediju portālam lsm.lv, izmantojot ēteram multimediju studiju, tādēļ vairojas nogurums. Viena pagale nedeg. Darbiniekiem nav izveidojies labs kontakts ar valdi, un, manuprāt, šī nesaprašanās ir abpusēja. Arī uz padomes cilvēkiem daļa LR darbinieku raugās ar neuzticību. Atceros kopsapulci, kurā bijusī LR valdes locekle Sigita Roķe prezentēja savu redzējumu par LR attīstību un mēs bijām aicināti atbildēt uz jautājumiem. Tik biezu naida mākoni un tikai savu taisnību, neieklausoties runātājos, nekad dzīvē nebiju izjutusi. Vai es spēju samierināt valdi un kolektīvu? Nē, nespēju. Vai es varu valdes vietā samazināt kādu padomnieku vai pacelt kādam algu? Nē, nevaru, jo man nav šādu pilnvaru. Vai LR būs vieglāk strādāt un dzīvot, ja valde tiks atlaista, kad jāaizstāv nākamo trīs gadu budžets un jāveido jaunais sabiedriskais pasūtījums? Neesmu pārliecināta, ka no kolektīva vidus atradīsies cilvēki, kas gribēs un varēs līdz jaunas valdes vai ģenerāldirektora iecelšanai nostāties šī nozīmīgā medija priekšgalā.

Vai NEPLP šobrīd ir iespējams atlaist valdi, kad spēkā stājušies jauni likuma panti, kas steidzamības kārtā tika pieņemti šī gada 6. jūnijā? Domāju, ka tas ir diezgan neiespējami, jo deputāti noteica, ka padome pirms Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktā termiņa var atsaukt valdes locekli tikai tad, ja ir konstatēti tādi šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktie apstākļi, kuri liedz attiecīgajai personai būt par valdes locekli: ja valdes loceklis ir nodarījis kaitējumu sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa interesēm vai nepilda vai nepienācīgi pilda savus pienākumus; ja valdes loceklis mēneša laikā neattaisnoti nav piedalījies valdes darbā vai ilgāk par trim mēnešiem pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nespēj pildīt amata pienākumus; ja valdes loceklis pārsniedz pilnvaras, kas noved pie tiešas vai netiešas sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālo lēmumu ietekmēšanas. Tas ir likuma 65. pants.

Nupat esam saņēmuši Saeimas deputāta un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Artusa Kaimiņa (KPV LV) vēstuli, kurā politiķis tiešā veidā sabiedriskā medija - Latvijas Radio - valdei dod uzdevumu divu nedēļu laikā atrast jēgpilnu krīzes risinājumu. Nezinu, vai žurnālisti šādu politiķa tiešu iejaukšanos neatkarīga medija darbā pamanīs, taču precedents ir analīzes vērts.

Pašlaik es neredzu juridisku pamatu padomes likumīgai rīcībai. Ātru risinājumu, kā to vēlas Saeimas deputāts Kaimiņš, nav un nebūs.

Bet risinājums ir atrodams juridiskā abu sabiedrisko mediju apvienošanā, ko NEPLP ir iekļāvusi gan savā nozares attīstības stratēģijā 2018.-2022. gadam, gan piedāvājusi kā redakciju jaunajā Sabiedrisko mediju likumā. Diemžēl deputāti šo redzējumu ir noraidījuši. Varbūt jau no nākamā gada sāks strādāt jaunā sabiedrisko mediju padome, kurā tiks ievēlēti neapšaubāmi augstas raudzes profesionāļi, kas atradīs pareizos risinājumus gan LR, gan Latvijas Televīzijas (LTV) finansēšanā, pārvaldībā un attīstībā, jo tos apstiprinās Saeima.

Man tuva ir LTV, tādēļ ar lielām bažām raugos uz televīzijas kolēģu rudens programmu tīklu, raidījumu ražošanas iespējām un atalgojumu. LR darbinieki saņem algas un piemaksas, bet LTV ir projektu sistēma. Vasarā daudzi cilvēki ir dīkstāvē, jo tiek ekonomēti līdzekļi jaunās sezonas raidījumiem. Cik liela būs noslodze rudens periodā, to jutīsim, un gan jau būs arī neapmierinātība. Pirmie signāli no arodbiedrībām un darbiniekiem par štatu samazināšanu LTV izskanēja un bija padomes redzes lokā jau maijā.

- Kāpēc tā notiek? Kur ir nauda, kur to rast, kur tā paliek?

- Valsts budžets nodrošina bāzes dotāciju, bet daļu naudas saturam veido mērķdotācijas, piemēram, Saeimas, Eiroparlamenta, pašvaldību vēlēšanas, simtgades pasākumi, integrācijas programma, dziesmu un deju svētki utt. 2020. gads ir vistukšākais gads, jo lielo pasākumu, izņemot skolēnu dziesmu un deju svētkus, nav.

Arī dažādie reklāmas ierobežojumi un vispār reklāmas ieņēmumi pārvietojas uz interneta vidi, aizplūst no Latvijas satura ražotājiem uz citām platformām. Naudas nozarē kopumā kļūst mazāk, un tas skar arī komercmedijus, kuri arī ir nozīmīga daļa Latvijas informatīvajā telpā. Vai Ministru kabinets atradīs budžetā naudu, lai kompensētu sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, un vai Saeima to atbalstīs, ir liels šī rudens jautājums, kuru esam iekļāvuši visos pieprasījuma dokumentos. Taču naudas maks neatrodas NEPLP kabatā.

- Politiķi bieži saka, ka mēs atrodamies hibrīdkara, informatīvā kara un vēl kādu karu apstākļos. NEPLP atrodas šo karu ierakumos. Ko NEPLP dara?

- Jā, cīņa par cilvēku prātiem šobrīd notiek daudz aktīvāk un iedarbīgāk nekā agrāk. Ja mediji ir kara zona, tad būtu valsts līmenī jādara viss iespējamais, lai šo informācijas lauku sargātu. Neviens neuzdod jautājumus, kāpēc aizsardzībai vajadzīgi tanki vai šautenes, bet gadiem ilgi ir grūti sadzirdēt, ka LTV ir kritiskā situācijā ētera izlaides komplekss, transformatoru apakšstacija un draud studijā nogāzties gaismu stiprinājumi. Latvijas Radio 1. ierakstu studija jau gadiem prasa remontu un jaunu skaņas izolāciju, lai varētu veikt mūzikas ierakstus, kas saglabājami arhīvā. Ar bailēm gaidām, kas notiks ar LR fasādes logiem, kad tiks noņemtas LR 100 jubilejas zīmes, saprotot ēkas atrašanos arhitektūras pieminekļa statusā pašā Vecrīgas sirdī.

Arī žurnālisti, režisori, operatori un citi radošie un tehniskie darbinieki ir mūsu valsts kareivji, kas sargā Latvijas informatīvo telpu, un viņiem jābūt paēdušiem, nodrošinātiem ar darbā nepieciešamajiem instrumentiem un jājūtas droši. Vai tā ir? Nav! Par to liecina sabiedrisko mediju neapmierinātība, pieprasot atalgojuma pieaugumu.

Es uzskatu, ka cīņu par cilvēku prātiem var uzvarēt tad, kad mēs radām savu saturu, piedāvājam savu sabiedrībai nepieciešamu darba kārtību, skaidrojam, kā atpazīt melus, un paši esam korekti un daudzpusīgi informācijas sniedzēji. Tāpēc būtiski rūpēties un finansiāli atbalstīt ne tikai LTV un LR, bet arī komerciālos medijus. Valsts budžetam iesniegtajā paketē esam izstrādājuši jaunu finansējuma modeli bezmaksas zemes apraidei. Ko tas nozīmē? Šobrīd ēterā katrs var brīvi redzēt piecas programmas - LTV1, LTV7, Re:TV, TV24Rīga un Sportacentrs. Gan reģionālais saturs, ko veido mazās televīzijas, gan sporta notikumu tiešraides, gan dzīvās diskusijas TV24 formātā ir papildinājušas sabiedrisko mediju radīto saturu, bet mēs no valsts budžeta nodrošinām iespēju apmaksāt raidīšanas izmaksas. Bet ne satura veidošanu, par ko formāli atskaitās komercmediji. Ja politiķi beidzot uzskatīs, ka satura veidošanai jāatvēl budžeta dotācija, tad būsim sadzirdēti. Ja tas nenotiks, tad, iespējams, 2020. gadā Latvijā bez maksas brīvi būs skatāmas vien divas LTV programmas, kuru apraide nodokļu maksātājam prasīs 2,4 miljonus eiro gadā.

Informatīvā kara laikā esam ieinteresēti, lai Latvijas TV un radio veidotās programmas dzird un redz maksimāli liels cilvēku skaits. Ja šobrīd pierobežā brīvi var uztvert vairākus desmitus Baltkrievijas un Krievijas programmu, tad arī tā ir šo valstu politika attiecībā pret kaimiņiem. Vai mēs varam droši teikt, ka jaunu torņu uzcelšana Viļakā un Dagdā un finansējuma papildu dotācija apraidei, lai pierobežā varētu kvalitatīvi skatīties Latvijas televīziju programmas, būs nodrošināta un budžetā nauda atradīsies? Arī par to tuvākajā laikā jālemj valdībai, jo NEPLP dokumentu paketi sadarbībā ar Kultūras ministriju ir iesniegusi.

Viens no NEPLP uzdevumiem saistībā ar likumdošanas izmaiņām ir patieso labuma guvēju fiksēšana raidorganizācijām, kas darbojas Latvijā. Jāatzīst, ka arī šajā jautājumā jābūt piesardzīgiem, jākonsultējas ar drošības dienestiem, izsniedzot atļaujas strādāt mūsu informatīvajā vidē. Ir skaidri fiksējami patiesie labuma guvēji, bet ir fondi, kuru struktūra nedod iespēju identificēt, kas ir tās ieinteresētās puses, kas gūst labumu no mūsu medijiem.

Un vēl, runājot par kara apstākļiem. Protams, tiek veiktas informatīvā kara operācijas, kuras organizē gudri un labi apmācīti spēki. Reizēm šķiet, ka pārāk naivi uztveram informāciju, kas speciāli provocē, raisa diskusijas, lai novērstu uzmanību no būtiskākiem jautājumiem. Tā tas bija ar LTV Panorāmas studijas izmantošanu tiešraides nodrošināšanai Krievijas TV programmai, tendencioziem sižetiem priekšvēlēšanu periodos. Padomei ir laba un konstruktīva sadarbība ar valsts drošības dienestiem, taču es aicinu arī sabiedrību analizēt un gudri vērtēt informatīvajā telpā notiekošo. Ir jauni līdzekļi sociālo tīklu izskatā, kas tiek izmantoti dažādu mērķu sasniegšanai, radītas shēmas, kā nomelnot vai izcelt plānveidīgā mediju ķēdē. Kaut laiks rit, kangari, melnie bruņinieki un spīdolas ir mums līdzās, un Latvija vēl arvien ir «mazs bērniņš krustcelēs».