Latvijas Radio iesniedzis NEPLP papildu līdzekļu pieprasījumus 180 tūkstošu apmērā

Lai stabilizētu krīzes situāciju un rastu izeju no finanšu problēmām, Latvijas Radio valde kapitāldaļu turētājam – Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei – ir iesniegusi trīs pieprasījumus papildu līdzekļu piešķiršanai 2019. gadam no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” (LNG) par kopējo summu 180 186,55 EUR. Tāpat, atbilstoši kapitāldaļu turētāja dotajam uzdevumam, Latvijas Radio valde līdz 12. augustam sagatavos un iesniegs informatīvo ziņojumu par Latvijas Radio vidēja termiņa darbības stratēģijas 2019.-2022. gadam ieviešanu un Latvijas Radio situācijas stabilizāciju un kopējo attīstību, tostarp paredzot nepilnību, kas konstatētas iepriekš veiktajos Latvijas Radio noslodžu un funkciju auditos, novēršanu. Ziņojums ietvers situācijas izklāstu un risinājumus vidējam termiņam, lai, valdība, lemjot par nākamā gada budžeta prioritātēm, apliecinātu gatavību investēt sabiedriskā medija attīstībā, procesu efektivizācijā un satura kvalitātes pilnveidē.

“Latvijas Radio attīstības stratēģija no NEPLP puses apstiprināta jau šī gada martā - tur skaidri iezīmētas plānotās izmaiņas un nepieciešamo investīciju apmērs, lai Latvijas Radio kļūtu par mūsdienīgu sabiedrisko mediju un nodrošinātu visu paaudžu vajadzības pēc kvalitatīva un daudzveidīga satura. Informatīvais ziņojums koncentrētā veidā parādīs, ka krīzes finanšu pieprasījumi un mūsu budžeta prioritātes nav tikai caura deķa lāpīšana. Jā, šobrīd lūdzam dzēst ugunsgrēku, bet mums ir skaidrs attīstības plāns, kā no gadu desmitiem uzkrāto problēmu gūzmas sistemātiski tikt laukā,” norāda Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne.

Vienlaikus U.Klapkalne atgādina, ka situācijā, kad Latvijas sabiedriskajiem medijiem ir viszemākais finansējums starp Eiropas Savienības valstīm, bez papildu piešķīruma mediji turpinās stagnēt un degradēties. Latvijas Radio stratēģija paredz, ka kopējais četru gadu laikā nepieciešamais finansējums medija attīstībai ir 30,9 miljoni eiro.

100 090,52 eiro no LNG vēl šogad tiek lūgti atlīdzības palielināšanai, lai nodrošinātu kritiskās situācijas novēršanu un sabiedriskā pasūtījuma izpildi satura veidošanā plānotajā apmērā. Šim pieprasījumam pēc kapitāldaļu turētāja norādījumiem iesniegti divi varianti. Pirmais paredz lielāko daļu jeb 61,77 tūkstošus eiro novirzīt Ziņu dienestam: korespondentu atalgojuma palielināšanai par 31,4% un pārējo Ziņu dienesta darbinieku kapacitātes stiprināšanai 8,4-21% apmērā. Tāpat papildu līdzekļi tiks novirzīti satura veidotājiem citos kanālos. Savukārt otrais, pēc NEPLP prasītā, paredz 6,9% atalgojuma palielinājumu visiem Latvijas Radio darbiniekiem proporcionāli esošajām mēnešalgām. Valdes ieskatā, Ministru kabinetam līdzekļu piešķiršanai būtu virzāms pirmais variants steidzamai Ziņu dienesta kapacitātes stiprināšanai. Kritiskā situācija, kas izveidojusies Ziņu dienestā, atbilst “citu neparedzētu gadījumu” kritērijam, jo tās cēlonis ir 2019. gada tehniskā budžeta pieņemšana, neizskatot un nevērtējot Latvijas Radio iesniegto prioritāro pasākumu 2019. gadam pieprasījumu par analītiskās kapacitātes stiprināšanu, t.sk. žurnālistu algu paaugstināšanai.

Ņemot vērā likumdošanas izmaiņas - aizliegumu no 2019. gada 1. jūlija sabiedriskajos medijos reklamēt kreditēšanas pakalpojumus un minēt kredītiestāžu zīmolvārdus -, no LNG tiek prasīti līdzekļi ieguldījumiem infrastruktūrā kā kompensācija par reklāmas ieņēmumu kritumu 51 049,93 eiro apmērā. Šie līdzekļi paredzēti apraides izdevumu segšanai, tehniskajam nodrošinājumam un infrastruktūras uzturēšanai, raidīšanas signālu trakta kritisko elementu nodrošinājumam, Radio ēkas jumta lietus ūdens notekcauruļvadu nomaiņai un apsildes sistēmas uzstādīšanai, pagrabstāva pārseguma metāla siju apstrādei un fiksācijai, kā arī apraides elektroenerģijas sadārdzinājuma izmaksu segšanai.

Vēl 29 046,1 eiro lūgts kompensāciju izmaksai par iepriekšējās valdes laikā - 2016. un 2017. gadā - nepareizi aprēķinātajām un neizmaksātajām darbinieku nostrādātajām virsstundām, kas tika konstatēts Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Vai sabiedriskā pasūtījuma īstenošana Radio ir organizēta mērķtiecīgi”. Saskaņā ar pārrēķinu, darba devējam ir pienākums izmaksāt neatbilstoši ieturēto starpību, bet šādi izdevumi esošā budžeta ietvaros nav iespējami.

Latvijas Radio pieprasījumus lēmumu pieņemšanai tālāk virza kapitāldaļu turētājs - Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.