Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ārstējas pēc tuvinieku un interneta padomiem

 
©Vladislavs Proškins/F64

Farmaceits visbiežāk ir pirmais, pie kā vēršas iedzīvotāji, ja jūtas saslimuši, savukārt ģimenes locekļu un internetā atrastie ārstēšanās padomi tiek izmantoti biežāk nekā ģimenes ārsta konsultācijas, liecina Aptieku īpašnieku asociācijas un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktā aptauja.

Visbiežāk jeb 38% iedzīvotāju, saslimstot vispirms vēršas pie farmaceita, savukārt 32% ārstēšanos sāk ar nespeciālista konsultācijām - 23% vaicā ģimenes locekļa vai drauga padomu, bet 9% terapijai ķeras klāt paši, meklējot informāciju par ārstēšanos internetā, tikai 16% dodas pie ģimenes ārsta, bet 1% pie ārstiem speciālistiem. Vēl 14% aptaujāto norādīja uz citu savu rīcību nehronisku saslimšanu gadījumos, piemēram, iepriekšējo pieredzi un mājās jau pieejamajiem medikamentiem.

Aptauja liecina, ka sievietes biežāk nekā vīrieši vēršas pie farmaceita, savukārt vīrieši biežāk nekā sievietes vaicā ģimenes locekļu vai draugu padomu. Ārstēšanās padomu meklēšanu internetā visbiežāk izmanto jaunieši, savukārt pie ģimenes ārsta dodas galvenokārt seniori vecumā virs 60 gadiem.

82% iedzīvotāju atzinuši, ka pēdējā gada laikā farmaceitam ir jautājuši piemērotu medikamentu - 50% to jautājuši vienreiz vai divreiz, 20% - trīs līdz piecas reizes, savukārt 12% vairāk nekā piecas reizes, liecina aptauja.

Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lībķens skaidroja, ka iedzīvotājiem saslimšanas gadījumā, sākot ārstēšanos, būtiska ir pieejamība. Farmaceits ir vispieejamākais veselības aprūpes sistēmas speciālists - aptieku ir salīdzinoši daudz, tās ir tuvu dzīvesvietai un nav jāpierakstās vizītē. Aptauja iezīmē arī šķēršļus ģimenes ārstu pieejamībā. Aptaujā redzams, ka pie ģimenes ārsta nedodas iedzīvotāji ar viszemākajiem ienākumiem, kā arī iedzīvotāji ar visaugstākajiem ienākumiem, jo paši var apmaksāt vizīti pie jebkura speciālista bez gaidīšanas ģimenes ārsta rindā. Savukārt ģimenes locekļi un internets ir fiziski tuvākais un ērtākais konsultāciju avots, kas turklāt pieejams bez maksas. Cilvēkus, kuri medicīnas informāciju atrod internetā, būtu jāmotivē doties pie farmaceita vai ģimenes ārsta, uzsvēra Lībķens.

Pie sava ģimenes ārsta pēdējā gada laikā ne reizi nav vērsusies teju piektā daļa jeb 19% respondentu, savukārt vairums jeb 52% aptaujāto ģimenes ārsta palīdzību gada laikā izmantojuši tikai vienu vai divas reizes.

Pie ģimenes ārsta gada laikā ne reizi biežāk nav devušies Rīgā dzīvojoši vīrieši un tie, kuriem personīgie ienākumi ir viszemākie (līdz 150 eiro mēnesī) vai tieši pretēji - visaugstākie ienākumi virs 1500 eiro mēnesī.

Informāciju par iegādāto medikamentu pareizu lietošanu iedzīvotāju visbiežāk iegūst no farmaceita, atzīst 40% aptaujāto. 38% respondentu norāda, ka izlasa medikamentiem pievienoto instrukciju.

Aptaujas rezultāti liecina, ka sievietes ir čaklākas medikamentiem pievienoto instrukciju lasītājas, savukārt vīrieši visbiežāk informāciju par iegādāto medikamentu pareizu lietošanu gūst no farmaceita.

11% iedzīvotāju informāciju par medikamentu lietošanu meklē internetā, 4% - jautā ģimenes locekļiem vai draugiem, un citi 4% atzīst, ka medikamentus lieto pēc atmiņas jeb līdzšinējās pieredzes, liecina aptauja.

Aptauja ir reprezentatīva, tā veikta 2019.gada jūlijā, noskaidrojot 1008 respondentu viedokli.