Par kara noziegumiem notiesātā Vasilija Kononova advokāts neatlaidīgi apgalvo, ka turpinās tiesāties, kaut arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielās palātas spriedums nav pārsūdzams. Latvijas puse uzskata, ka viņa rīcībā nav tādu faktu, kuru dēļ būtu iespējama lietas izskatīšana, pamatojoties uz jaunatklātiem apstākļiem.
Maijā ECT Lielā palāta atzina, ka Latvijas tiesas spriedumā nav saskatāmi pārkāpumi, 2004. gadā notiesājot partizānu komandieri V. Kononovu par 1944. gadā izdarīto kara noziegumu. Viņa vadītā partizānu vienība nežēlīgi nogalināja vairākus Mazo Batu ciema civiliedzīvotājus.
Jau īsi pēc ECT sprieduma uzzināšanas viņa advokāts Mihails Joffe sacīja, ka spriedumu tomēr varētu pārsūdzēt, balstoties uz ECT reglamenta 80. pantu, kas ļauj pārskatīt lietu, pamatojoties uz apstākļiem, kas iepriekš tiesai nebija zināmi, taču kuriem ir izšķiroša nozīme. Inga Reine, Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, gan tolaik, gan tagad norāda: "Joffes kungs cenšas attaisnot savu eksistenci." Spriedumā atklātās tehniskās kļūdas netiek ņemtas vērā. Uz tām ir atsaucies M. Joffe. "Tehniskas kļūdas netiek ņemtas vērā. Tādas gadās, un tiesa tās labo," skaidro I. Reine. Viņa min piemērus, kad spriedumu var koriģēt, piemēram, gramatikas kļūdu vai pārrakstīšanās dēļ. 2009. gadā vienā spriedumā bija kļūdaini norādīta kompensācijas valūta. Tā kā cilvēkam, kuram pienākas kompensācija, ir būtiski, lai spriedums tiktu izpildīts, skaidrs, ka viņš tiesātos par šo neprecizitāti. Lai novērstu būtībā nevajadzīgu tiesvedību, Latvijas puse lūdza ECT labot tehnisko kļūmi, kas arī tika izdarīts. I. Reine uzsver, ka, "lai ko Joffes kungs būtu lūdzis tiesu darīt", ECT visus dokumentus nosūta abām pusēm, bet viņa kā Latvijas valdības pārstāve neko nav saņēmusi.
Krievijas prese informē, ka lietā Kononovs pret Latviju spriedums esot pārtulkots neprecīzi, kas ļāvis saprast, ka fašistu atbalstītāji, par kādiem tika uzskatīti nogalinātie Mazo Batu iedzīvotāji, it kā sadedzināti dzīvi, kaut gan viņi esot sadedzināti pēc nošaušanas. Kā liecina aculiecinieku liecības lietas materiālos, vismaz daži cilvēki liesmās iegrūsti dzīvi, tajā skaitā grūtniece.
Tagad V. Kononova aizstāvība ir apņēmusies pieprasīt arhīva dokumentus, kas liecinātu par partizānu kustību Latvijā un kurus tā uzskata par iespējamu izmantot pārsūdzībā. Pēc I. Reines teiktā, šajā lietā nav tādu pierādījumu, kuru dēļ lieta būtu jāpārskata.