Arī Latvijā vētra nevienu nežēlo

Pāris minūšu laikā ģimenes palika bez pajumtes, zemnieki bez tūkstošiem vērtas, līzingā gādātas tehnikas, pilsētas bez parkiem un sakariem ar ārpasauli. Spēcīgā vētra svētdien izpostījusi vairākus Latvijas novadus, visspēcīgāk skarot Daugavpili.

"Vissliktākā situācija ir Kalupes pagastā, skats ir drausmīgs. Baznīcai trešdaļa jumta norauta, divas mājas izpostītas tā, ka nevar vairs remontēt. Simtgadīgajā parkā 80 procentu koku ir noguldīti. Kapos šodien diez vai kādu var apbedīt – iebraucamais ceļš pilnībā aizšķērsots," pēc viesošanās Kalupē stāsta Daugavpils novada domes izpilddirektors Aleksandrs Aizbalts.

Izposta pagastu

Kalupes pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Ūbele ar Neatkarīgo runā aizelsusies – fonā dzirdama ļaužu murdoņa –, vētras sekas būs jūtamas vēl vairākas dienas. "Zemniekiem mājām jumti norauti, tagad atbrīvojam ceļus, lai uz darbu cilvēki var aizbraukt. Internets un elektrība mums nebūs kādu nedēļu!" prognozē I. Ūbele.

Stipri cietuši arī parki Vaboles un Līksnas pagastos. "Koki veci, nolauzts katrs trešais. Bija lapene uztaisīta, kas mums izmaksāja trīs tūkstošus latu, – tā ir pilnībā izpostīta," ar skumjām saka Līksnas pagasta pārvaldes vadītāja Biruta Ozoliņa.

Daugavpils novada dome sola, ka bez jumta palikušos iedzīvotājus nodrošinās ar naktsmājām. Pagaidām šādu lūgumu izteicis viens Vīksnas pagasta iedzīvotājs. "Runāju ar zemnieku, kuram angāri sabrukuši, tehnika sabojāta, par Eiropas naudām pircis, ar asarām acīs skatās, bet finansiāli diemžēl nevaram palīdzēt. Mēģināsim palīdzēt sagatavot iesniegumu Zemkopības ministrijai," stāsta A. Aizbalts.

Atbildīgie dienesti palīdzēs

Apmēram 39 000 iedzīvotāju vētra radījusi elektrības padeves traucējumus, daudzviet uz ceļiem sakrituši koki. Neatkarīgās novērojumi liecina, ka ne visi iedzīvotāji zina, kam zvanīt, ja uz braucamās daļas nogāzies koks, – pašvaldībai, glābšanas dienestam vai uzņēmumam Latvijas Valsts ceļi. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Inese Veisa skaidro, ka šādos gadījumos ir jāziņo VUGD. "Ja koks nogāzies Rīgas parkā, tad jāvēršas pie Rīgas dārziem un parkiem, ja tas noticis citās pilsētās – pie vietējās pašvaldības. Ja koks nokritis privātā teritorijā, tad cilvēks pats to nozāģē, bet, ja uzkritis mājai, tad arī braucam un palīdzam," saka I. Veisa.

Vētru nevar laikus prognozēt

Amerikas Savienoto Valstu zinātnieki augusta sākumā uz Saules novērojuši pastiprinātus uzliesmojumus, un, iespējams, tie radījuši dabas satricinājumus arī Latvijā. Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidrometeoroloģisko prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa tomēr uzskata, ka laikapstākļi Latvijā nav anomāli, neierasta ir to noturība. "Baltijas reģionā vienveidīga gadalaika nekad nebūs. Uz klimata izmaiņu fona biežāki ir ekstrēmi apstākļi, taču tos nav iespējams prognozēt agrāk par 24 stundām," stāsta L. Krūmiņa. Kas mūs sagaida rudenī – to neviens nespēj pateikt. Zināms vien, ka līdz septembrim būs gan pērkons, gan lietusgāzes, gan spēcīgas brāzmas. Laiks saglabāsies silts.

Iespējams apdrošināties

Neatkarīgās aptaujātās pašvaldības atklāj, ka vairākums iedzīvotāju cenšas dabūt atbalstu nevis no pašvaldības, bet apdrošināšanas kompānijām. To apstiprina arī paši apdrošinātāji. Piemēram, pirmajā pusgadā par īpašumam nodarītiem kaitējumiem kompānija ERGO Latvija izmaksājusi 705 966 latus, bet vasaras periodā saistībā ar vētras un plūdu radītajiem zaudējumiem saņemti 35 pieteikumi. "Katru no gadījumiem apdrošinātāji izvērtē individuāli, saskaņā ar noslēgtā līguma noteikumiem. Jāņem vērā, ka apdrošinātāja standarta piedāvājumā var nebūt iekļauts tas, kas papildus tiek atrunāts pēc individuālas vienošanās, piemēram, netiešs zibens spēriena risks. Tāpat būtiska nozīme ir faktam, vai dabas stihijas sekas ir bijušas iepriekš paredzamas un vai mājokļa īpašnieks darījis visu iespējamo, lai zaudējumi būtu pēc iespējas mazāki," skaidro ERGO Latvija Īpašuma, tehnisko risku, kravu un garantiju apdrošināšanas departamenta direktors Jānis Sprindžuks.