Valsts institūcijas tiek aicinātas precizēt plānus bezvienošanās "Brexit" gadījumam

Ārlietu ministrija (ĀM) aicina ministrijas un citas valsts institūcijas precizēt plānus bezvienošanās "Brexit" gadījumam, informēja Ārlietu ministrijā.

ĀM ministrija nosūtījusi vēstules nozaru ministrijām, Latvijas Bankai, Latvijas Darba devēju konfederācijai un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, aicinot aktualizēt rīcības plānus bezvienošanās "Brexit" gadījumā.

Tā kā Lielbritānijas parlaments jau vairākas reizes balsojumā noraidījis Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas sarunu rezultātā panākto vienošanos par Izstāšanās līgumu un tam pievienoto politisko deklarāciju par ES un Lielbritānijas nākotnes attiecību ietvaru, šobrīd bezvienošanās "Brexit" scenārija risks ir augstāks nekā jebkad iepriekš, brīdināja ĀM.

ĀM pastāstīja, ka ņemot vērā Lielbritānijas izstāšanās no ES bezprecedenta raksturu un iespējamos sadarbības pārrāvumus, ir svarīgi turpināt gatavoties sliktākajam scenārijam šā gada 1.novembrī.

Bezvienošanās scenārija gadījumā no šā gada 1.novembra Lielbritānijā nav spēkā ES tiesības un uz to neattiecas ES starptautiskie līgumi. Atsevišķās jomās ES un Lielbritānija sadarbosies starptautisko organizāciju formātā.

Lielbritānijai izstājoties no Muitas savienības, pret Lielbritāniju būs jāpiemēro noteikumi, pārbaudes un tarifi kā pret citām trešajām valstīm. Jautājumos, kas ir ES kompetence un kurus starptautiskās organizācijas neregulē, var iestāties tiesiskā nenoteiktība, pieļauj ĀM.

ĀM norādīja, ka ES un Latvija izstāšanās sarunās ar Lielbritāniju prioritāte ir sakārtota izstāšanās no ES un izvairīšanās no bezvienošanās scenārija. Vienlaikus kopš 2017. gada decembra Eiropas Komisija publicējusi ap 100 paziņojumu par bezvienošanās scenārija radītājām pārmaiņām nozarēs, 5 paziņojumus par "Brexit" aktualitātēm un gatavības progresu un izdevusi 19 tiesību aktu priekšlikumus.

ĀM sadarbībā ar nozaru ministrijām veikusi nacionālos gatavošanās pasākumus bezvienošanās scenārija seku mazināšanai, piemēram, apzinājusi nepieciešamās infrastruktūras izmaiņas, nepieciešamību pēc papildu resursiem un veikusi komunikācijas pasākumus par "Brexit" procesu un tā sekām.

Saskaņā ar 2019. gada 10.aprīļa ārkārtas Eiropadomes lēmumu, Lielbritānijas izstāšanās no ES datums ir pagarināts līdz 31. oktobrim. Ja turpmāko trīs mēnešu laikā nestāsies spēkā Izstāšanās līgums, vai nelems par atkārtotu pagarinājumu, Lielbritānija kļūs par trešo valsti ārpus ES jau 1. novembrī, aģentūrai LETA pavēstīja ĀM.