NRA PĒTA: baznīcu naudas lietas nav ārpus likuma

 
©Depositphotos.com

Jūnija sākumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica kratīšanu vairākos katoļu baznīcas dievnamos un aizdomās par likumam neatbilstošu ziedojumu izmantošanu no draudzēm tikuši izņemti apmēram 36 000 eiro.

Iepriekšējos gados ziedojumi reliģiskajām organizācijām Latvijā kopā bijuši apmēram 20 miljoni eiro gadā. Par to izlietojumu ir jāsniedz pārskati, jo uz reliģiskajām organizācijām attiecas prasība iesniegt gada pārskatus, kuros jānorāda informācija par ziedojumiem un dāvinājumiem.

Un gada pārskatam jāsniedz skaidrs priekšstats par reliģiskās organizācijas līdzekļiem, to avotiem un finansiālo stāvokli, kā arī tās saimnieciskajiem darījumiem, ieņēmumiem un izdevumiem.

Pēc jūnija notikumiem katoļu arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs uz tikšanos aicināja reliģisko konfesiju pārstāvjus, bet nedēļu pēc tās - vakar - notika Reliģijas lietu konsultatīvās padomes sēde. Z. Stankeviča sasauktās tikšanās mērķis bija apspriest reliģisko organizāciju līdzšinējo pieredzi grāmatvedības jautājumu kārtošanā un kopīgi uzsākt darbu pie ierosinājumu izstrādes grozījumiem likumdošanā. Ieteikumi būtu nepieciešami, lai skaidrāk definētu valsts un baznīcas attiecības. Savukārt vakar tika diskutēts par reliģisko organizāciju patiesā labuma guvējiem, izskatīti ar reliģisko organizāciju grāmatvedības noteikumiem saistītie jautājumi. Iepriekš arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns izteicies, ka visām pusēm nepieciešams vienoties par pareizāko risinājumu reliģiskajās organizācijās saņemto ziedojumu uzskaitei grāmatvedības dokumentos, tostarp caurspīdīguma principa nodrošināšanu.

Pēc vakardienas tikšanās informācija bija skopa - Tieslietu ministrijā solīja informāciju sniegt vai nu vēlu vakarā, vai tikai šodien, bet katoļu baznīcā Neatkarīgā noskaidroja, ka daļa informācijas esot konfidenciāla, tāpēc plašāk par to pagaidām netiek stāstīts.

Līdz šim informācija par kratīšanām katoļu draudzēs ir bijusi duāla - Z. Stankevičs VID virzienā raidījis pārmetumus, kāpēc dienests kratīšanas vērsis nevis pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas karuseļshēmu autoriem, bet pret priesteri, kurš šo auto ir iegādājies. Viens no veikto kratīšanu iemesliem tiek saistīts ar automašīnas iegādi pirms vairāk nekā pieciem gadiem (darījuma summa varētu būt 20 000 eiro). VID arī varējis vispirms konsultēt, kā novērst nepilnības baznīcas grāmatvedības uzskaitē un tikai pēc tam ietekmēt bargāk. Savukārt VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš norādījis, ka pastāv aizdomas par baznīcas grāmatvedībā viltotiem dokumentiem un nauda izņemta dažādās katoļu baznīcu ēkās. Par skaidras naudas izcelsmi trūcis informācijas. VID esot konkrēto draudzi brīdinājis iepriekš, ka vajag savest kārtībā grāmatvedību, un tikai pēc tam ķēries pie radikālākas rīcības.

Nav ilgi jāmeklē informācija, lai atrastu, ka VID rīko gan seminārus, gan ir izveidojis informatīvu špikeri ar normatīvo aktu uzskaitījumu un skaidrojumu, kas attiecas uz reliģisko organizāciju finanšu sistēmu, nodokļiem, grāmatvedību u. tml. Lai ko teiktu baznīcas pārstāvji, reliģisko organizāciju likumā ir noteikts, ka reliģiskās organizācijas kārto grāmatvedību, sastāda pārskatus un maksā nodokļus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

Piemēram, Noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem paredz, ka ir jānorāda reliģiskās organizācijas pirktie, kā arī ziedojumā vai dāvinājumā, mantojumā vai citā veidā saņemtie ilgtermiņa ieguldījumi un apgrozāmie līdzekļi. Par ilgtermiņa ieguldījumiem uzskata līdzekļus, kas paredzēti ilgai lietošanai (ilgāk par vienu gadu) vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā, un to vērtība pārsniedz 150 eiro. Precīzi noteikta arī kārtība, kā veidojams ziedojumu un dāvinājumu pārskats. Turklāt pēdējos gados normatīvajos aktos ir veikti grozījumi, lai samazinātu administratīvo slogu un radītu vieglāk kārtojamu grāmatvedību reliģiskajām organizācijām.