Parakstīts līgums par jaunu elektrovilcienu piegādi; pirmie vilcieni sāks kursēt 2022.gadā

Pirmie jaunie elektrovilcieni Latvijā sāks kursēt 2022.gada pirmajā pusē, otrdien žurnālistiem pēc līguma parakstīšanas ar Čehijas uzņēmumu "Škoda Vagonka" pastāstīja AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Līgumu par elektrovilcienu piegādi parakstīja Grigulis, kā arī "Pasažieru vilciena" valdes locekļi Inga Vagele un Aldis Daugavvanags, bet no piegādātāja puses "Škoda Vagonka" valdes priekšsēdētājs Martins Bednars un valdes loceklis Milošs Brončeks.

Līgums paredz, ka visi 32 elektrovilcieni tiks piegādāti līdz 2023.gadam.

"Grafiks paredz, ka vilcieniem vajadzētu būt piegādātiem jau 2021.gadā, jo būs nepieciešams laiks vilcienu sertificēšanai. Līdz ar to piegādes būs jau agrāk, bet vilcienu nodošana gaidāma no 2022.gada pirmā pusgada. Faktiski pirmajā pusgadā un līdz gada beigām 23 vilcieni ir jāpiegādā. Ja rēķinām, ka tagad mums ir 26 vilcieni, gandrīz viss parks tiek nomainīts," stāstīja Grigulis.

Viņš uzsvēra, ka vilcienu nomaiņa notiks gandrīz vienlaicīgi visās līnijās, jaunos vilcienus norīkojot praktiski visās līnijās un maršrutos.

Grigulis pauda, ka 2022.gads būs intensīvs gan "Pasažieru vilcienam", lai tas varētu visu tehniski izpildīt, gan arī iedzīvotājiem.

Noslēgtais līgums paredz, ka vilcienu piegāde ir jāsāk 140 nedēļu laikā pēc līguma stāšanās spēkā, savukārt līgums stāsies spēkā tiklīdz "Škoda Vagonka" iesniegs līguma izpildes nodrošinājumu, kas ir jāizdara 30 dienu laikā.

Jaunie elektrovilcieni sastāvēs no četriem vagoniem katrs un viena vilciena garums būs 109 metri, kas nozīmē, ka kopējais visu vilcienu garums sasniegs 3,5 kilometrus. Katrā vilcienā būs sēdvietas 436 pasažieriem, un kopējais pasažieru skaits jaunajos elektrovilcienos būs 13 952. Šobrīd "Pasažieru vilciena" rīcībā ir 26 elektrovilcienu sastāvi ar dažādiem garumiem un dažādu sēdvietu skaitu tajos, kopējam sēdvietu skaitam veidojot apmēram 10 000.

Jautāts, vai infrastruktūra ir gatava jauniem vilcieniem, Grigulis norādīja, ka daļēji infrastruktūra ir gatava, un AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valde jau ir izsludinājusi konkursu par jaunu peronu izbūvi. "Es ļoti ceru, ka līdz tam brīdim šie peroni tiks ne tikai izprojektēti, bet arī izbūvēti un mēs būsim gatavi pieņemt jaunos elektrovilcienus arī visās svarīgākajās pieturvietās jaunā kvalitātē, jo tas ir liels priekšnosacījums, lai vilcienu kvalitāti var izmantot gan jaunās māmiņas ar bērniem, gan pasažieri ar riteņiem, gan vecāka gada gājuma cilvēki, gan cilvēki ar invaliditāti," teica Grigulis.

Viņš pauda cerību, ka peronu būvniecība maršrutu grafikus neiespaidos un pārbūves notiks vienlaicīgi, plānveidā, atbilstoši LDz politikai.

"Pasažieru vilciens" vadītājs teica, ka sākotnēji bija plānots, ka pēc 2023.gada, kad būs piegādāti visi vilcieni, pasažieru skaitam gada laikā vajadzētu pieaugt līdz 25 miljoniem. "Prognozes varbūt liekas ļoti optimistiskas, bet pēc biznesa plāna mums nebija plānots, ka pērn būs 18 miljoni, līdz ar to mēs jau esam pārsnieguši savas esošās prognozes, tāpēc es ļoti ceru, ka patiesībā būs nevis 25 miljoni, bet daudz lielāks pasažieru pieaugums," teica Grigulis.

Jautāts, kādi ir līguma nosacījumi, ja "Škoda Vagonka" neizpilda prasības vai neiekļaujas līguma termiņos, Grigulis teica, ka sankcijas ir atrunātas visos līguma posmos. "Varu atklāt arī to, ka sankcijas bija paredzētas arī tad, ja viņi šodien neierastos uz līguma noslēgšanu. Tas arī viņiem diezgan dārgi izmaksātu," teica "Pasažieru vilciena" vadītājs, piebilstot, ka soda sankcija ir paredzētas arī par kavējumiem un kāda parametra neizpildīšanu, piemēram, elektroenerģijas patēriņu.

"Ja netiek izpildīti solītie parametri, tad ir drastiskas soda sankcijas. Kvalitāte ir jānodrošina tāda, kāda ir paredzēta līgumā," uzsvēra Grigulis.

Jautāts, vai ir iespējama līguma laušana, Grigulis norādīja, ka teorētiski ir iespējams viss, bet mērķis ir iegādāties vilcienus, nevis lauzt līgumus.

"Šogad ir paredzēts pirmais avansa maksājums. Tajā brīdī, kad "Škoda Vagonka" iesniegs ražošanas plānu, kad būs skaidri zināms, kur, kādā precīzi laikā, kas notiks, tad mums ir paredzēts samaksāt avansa maksājumu. Taču pirms tam, lai līgums stātos spēkā, arī pretējai pusei ir jāiesniedz izpildes garantija. Ja kaut kas notiks, mēs varam ieturēt šo garantiju," teica "Pasažieru vilciena" vadītājs.

Jaunajos vilcienos būs klimata kontrole, mūsdienu prasībām atbilstošas labierīcības. Vilcieni būs aprīkoti ar video un audito informēšanas sistēmām, vilcienu gaita, salīdzinot ar pašlaik lietošanā esošajiem, būs vienmērīgāka un trokšņu līmenis salonos būs zemāks. Jauno vilcienu konstruktīvais ātrums būs līdz 160 kilometriem stundā (pašlaik - 130 kilometri stundā), bet maksimālo ātrumu būs iespējams attīstīt vietās, kur to nākotnē ļaus dzelzceļa infrastruktūra.

"Pasažieru vilciens" saņems elektrovilcienus, kuri būs pilnībā gatavi pasažieru pārvadājumiem, vilcienu sertifikāciju, testēšanu un nodošanu ekspluatācijā veiks ražotājs.

Pēc jauno elektrovilcienu iegādes "Pasažieru vilciens" varēs ieviest intervāla grafikus visos elektrovilcienu maršrutos, tas nozīmē, ka noslogotākajos laikos, darbadienu rītos un vakaros, vilcieni kursēs ik pēc 15-20 minūtēm. Paredzēts, ka jaunie vilcieni kursēs Aizkraukles, Tukuma, Jelgavas un Skultes virzienā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka pēc vairākkārtējām pārsūdzībām 3.jūlijā Iepirkumu uzraudzības birojs noraidīja Spānijas uzņēmuma "Patentes Talgo" ("Talgo") sūdzību par "Pasažieru vilciens" elektrovilcienu iepirkumu un atļāva "Pasažieru vilcienam" slēgt 241,889 miljonu eiro vērto līgumu ar "Škoda". Savukārt Ministru kabinets 16.jūlijā atbalstīja valsts budžeta ilgtermiņa saistības 255,889 miljonu eiro apmērā "Pasažieru vilciens" elektrovilcienu iepirkuma finansēšanai.

Jauno elektrovilcienu projekta, tostarp 32 elektrovilcienu, rezerves daļu fonda pieciem gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, kā arī vilcienu remontu centra izbūves kopējās izmaksas ir 255 888 753 eiro. No šīs summas elektrovilcienu iepirkuma līguma, kurā ietilpst arī personāla apmācības, iekārtas elektrovilcienu uzturēšanai un rezerves daļu fonds, summa ir 241 888 753 eiro un remontu centra jeb depo būvniecība provizoriski izmaksās 14 miljonus eiro.

"Pasažieru vilciens" ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš "Pasažieru vilciens" 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.