Daugavpils Universitātes (DU) mācību bāze Ilgas ir iecienīts studiju un pētniecības centrs. Pirms septiņiem gadiem piedzīvojis brīnišķīgas metamorfozes, nu tas atkal ir ieguvis jaunu izrāvienu rentgenstaru mikrotomogrāfijas mikroskopa izskatā. Tas ļaus piesaistīt vēl plašāku zinātnieku loku, jo dos iespēju izpētīt veselu objekta mikrostruktūru trīs dimensijās – to negraizot un īpaši neapstrādājot.
Par to, ka Skrudalienas pagasta Ilgās, kas atrodas pie pašas Baltkrievijas robežas, notiek it spraiga rosība pat DU bioloģijas studentu brīvlaikā, pārliecinājās arī Neatkarīgā, sastopot tur zinātniekus no Filipīnām, kuri apstrādāja pie Riču ezera notvertos kukaiņus. Izrādās, ka sadarbība ar šīs zemes pētniekiem ir izvērtusies it cieša, turklāt Daugavpils Universitāte (DU) un Mindanao universitāte Filipīnās ir parakstījušas vienošanos par starptautiska konsorcija izveidi vaboļu pētīšanas jomā.
Filipīnu arhipelāgs ir bioloģiski daudzveidīga vieta, bet to apdraud teritorijas pārapdzīvotība, lauksaimniecības attīstība un tropisko mežu izciršana. Vairāk nekā 70% no Filipīnās sastopamajām vabolēm ir endēmiķi, un nekur citur pasaulē to nav. Diemžēl nepietiekamās zinātnieku kapacitātes dēļ biodaudzveidības straujo sarukšanu grūti apturēt. Šo dabas bagātību fiksēšanā savu artavu devuši DU zinātnieki, arī entomologs, DU zinātņu prorektors Arvīds Barševskis.
Liela daļa viņa atklāto vaboļu dzīvo (vai dzīvoja) Filipīnās. Nu tās nes gan Daugavpils, gan Latvijā pazīstamu cilvēku vārdus, piemēram, Jāņa Stradiņa, Jāņa Streiča. Jāpiebilst, ka Ilgas nav tikai augstskolas mācību bāze, bet arī Koleopteroloģisko (vaboļu) pētījumu centrs, kurā tiek veidota Pasaules vaboļu kolekcija un plaša datubāze (tiek izdots arī zinātniskais žurnāls). Centra trīs telpas pēc ēkas rekonstrukcijas 2012. gadā tika ideāli piemērotas kolekcijas saglabāšanai, proti, tajās tiek uzturēta (datorizēti) konstanta temperatūra - ap plus desmit grādu. Nav jābīstas, ka materiālu varētu bojāt ādgrauži, kokgrauži vai citi kaitnieki, un nav arī jāmaitā deguns, ostot naftalīna vai citu ķimikāliju smaku, kas pasargā no jau iepriekšminētajiem grauzējiem, skaidro A. Barševskis, izrādot savu saimniecību, kur plauktos gluži kā bibliotēkā līdz pat griestiem ir izvietotas gan sistematizētās, gan vēl nesistematizētās vaboles. Krājums tā audzis, ka nāksies pievienot vēl plauktus. Darba daudz, jāstrādā ne tikai pie kolekcijām, bet arī monitoringa pētījuma laikā savāktā bioloģiskā materiāla. Te ir aplūkojama arī visskaistākā viņa atklātā suga. Patiesībā par katru varot izstāstīt veselu stāstu, un tikai nezinātājam var nešķist interesanta šī vaboļu pasaule. Tāpat, iespējams, tajā vēl netrūkst gana atklājama, atzīst profesors, palepojoties, ka «DU un Ilgās ir daudz kas tāds, kā nav pat lielajā Latvijas Universitātē».
Lielākais centra lepnums ir nule ar ERAF projekta atbalstu iegādātais rentgenstaru mikrotomogrāfijas mikroskops (tas, ieskaitot apmācības, maksājis ap 1,8 miljoniem eiro). Tas ļauj neinvazīvi izpētīt atsevišķa materiāla vai vesela objekta mikrostruktūru trīs dimensijās ar mikronu līmeņa telpisko izšķirtspēju. Šādas iekārtas plaši izmanto dažādās zinātnes jomās, arī bioloģijā, jo dod iespēju pētīt organismus bez speciālas iepriekšējas fiksācijas ķīmiskos reaģentos vai pakļaujot elektronu destruktīvajai iedarbībai. Rentgenstaru mikrotomogrāfijas mikroskops dod ne tikai informāciju par ārējo objekta uzbūvi, bet arī ļauj pētīt objekta iekšējo struktūru. «Te var nofotografēt objektu gan vaboles, gan atoma līmenī. Tas ir ieguvums arī pētniekiem, kas pēta dzintarā ieslēgtos kukaiņus. Tagad viņi varēs bez problēmām iegūt to telpisko attēlu bez dzintara ietvara,» teic A. Barševskis, piebilstot, ka nu te varēs ciemos gaidīt arī Rietumeiropas pētniekus, kas, piemēram, Vācijā, stāv gadu rindā, lai tiktu pie šāda veida iekārtas. Turklāt - liels pluss ir tas, ka Ilgās var mitināties uz vietas, jo te ir telpas gan darbam ar visu nepieciešamo aparatūru, gan atpūtai, gan maltītēm, gan konferencēm. Ēka ir arī pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem - ir speciāli aprīkoti sanitārie mezgli, ir izbūvēta uzbrauktuve, lifts-pacēlājs, nodrošināti uzraksti Braila rakstā. «Patiesībā ēka ir videi draudzīga un ļoti ekonomiska. Apkuri nodrošina zemes siltumsūknis, un to var pieslēgt katrai telpai arī attālināti, bet ūdens attīrīšanā tiek izmantotas bioloģiskās iekārtas. Faktiski nākas maksāt tikai par elektrību, kas visaukstākajā laikā trīsstāvu ēkai izmaksā zem 1000 eiro,» norāda DU zinātņu prorektors.
