Veselības inspekcija jau līdz šim ir veikusi Latvijas slimnīcu insulta vienību auditu, tātad pārbaudījusi šo slimnīcu nodaļu darbu jau pirms gadījuma Rēzeknes slimnīcā, kur pacientei ar insultu netika sniegta adekvāta veselības aprūpe. Oficiālie audita rezultāti būšot novembrī, taču veselības ministre Ilze Viņķele atklāj, ka šā audita rezultāti «nav bijuši izcili».
Insulta vienības ir deviņās Latvijas slimnīcās - Stradiņa slimnīcā un Rīgas Austrumu slimnīcā Rīgā, Jelgavas pilsētas slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī, Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā, Vidzemes slimnīcā Valmierā un Jēkabpils slimnīcā (insulta vienība tur strādā tikai darba dienās no astoņiem līdz diviem dienā). Ārstniecības iestāžu noslēgtais līgums ar Nacionālo veselības dienestu paredz, ka visām šīm ārstniecības iestādēs esošajām insulta vienībām 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā (izņemot Jēkabpili) jānodrošina neatliekamā medicīniskā palīdzība insulta pacientiem. To, vai tas tā notiek un cik kvalificēti speciālisti strādā šajās insulta vienībās, jāpēta atbildīgajām valsts iestādēm - Veselības inspekcijai un Nacionālajam veselības dienestam. Līdz šim neviena insulta vienība šādu pārbaužu dēļ nav apturēta.
«Insulta vienībās ir veikts audits un rezultāti nav bijuši izcili,» sacīja veselības ministre, «šis gadījums mani ir mudinājis rīkoties sekojoši: veicam auditu vēlreiz un meklējam risinājumus kopā ar profesionālajām organizācijām.» Tas arī liecina, ka būs jārunā vairāk par attālinātu pakalpojumu konsultāciju 24 stundas dienā septiņas dienas nedēļā, proti, ja reģionu slimnīcā ir kāds sarežģīts pacients, par viņa turpmāko ārstēšanas taktiku varētu konsultēties ar citiem kolēģiem (tiesa, ja runā par Rēzeknes gadījumu, kad tika atteikta palīdzība pacientei ar insultu, uzņemšanas ārsts nekonsultējās pat ar savas slimnīcas neirologiem un paciente nemaz netika līdz insulta vienībai). Attiecībā uz Rēzeknes slimnīcā notikušo gadījumu, veselības ministre atzina, ka viens no problēmas cēloņiem ir speciālistu trūkums, kura dēļ slimnīca tomēr nodarbina ārstu, par kuru ir saņemtas sūdzības.
Veselības inspekcijā Neatkarīgajai stāsta, ka pārbaudes insulta vienībās nav saistītas ar konkrēto Rēzeknes vai kādu citu gadījumu. «Inspekcija veica tematiskas pārbaudes insulta vienībās visās Latvijas slimnīcās,» sacīja speciāliste Saiva Luste. Veselības ministres padomnieks Edgars Skvariks savukārt informē, ka pilnais ziņojums būs novembrī, savukārt par Rēzeknes slimnīcu - agrāk.
Kā tad ir jāstrādā insulta vienībām? Visās ārstniecības iestādēs, kurās ir insulta vienība, jau uzņemšanas nodaļā jānodrošina obligātie speciālisti - neirologs un radiologs-diagnosts. Tāpat pacientiem ar aizdomām uz insultu jānodrošina konkrēti izmeklējumi, kā, piemēram, galvas smadzeņu datortomogrāfija. Visi šie priekšraksti, kas iedzīvotājam var šķist sarežģīti, ir jāzina slimnīcas ārstiem un slimnīcas vadībai. Arī Neirologu biedrības sagatavotajās vadlīnijās norādīts, ka ārstniecības iestādēm insulta vienībā nonākušam pacientam jānodrošina personāls - ārsts neirologs, radiologs un nepieciešamie izmeklējumi 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. Atbilstoši izmeklējumu rezultātiem šajās slimnīcās ir jāspēj pacientam veikt arī atbilstoša ārstēšana, piemēram, trombolīze (medikamentoza trombu šķīdināšana) četrarpus stundu laikā no brīža, kad parādījušies slimības simptomi, vai arī trombektomija (operācija, kuras laikā neiroķirurgs trombu mehāniski izdala no asinsvada) Stradiņa slimnīcā, ja šādu lēmumu pieņem ārstējošais ārsts. Ir skaidri arī noteikts, cik ilgā laikā pacients ar aizdomām par insultu jāapskata ārstiem speciālistiem, un 15 minūšu ir laiks, kurā pie pacienta obligāti jāatnāk neirologam.