KNAB izmeklētajā kriminālprocesā iesaistītā Broka tikusi pie jauna amata LU

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja redzeslokā aizdomās par iespējamām koruptīvām darbībām nonākusī Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece Baiba Broka (VL-TB/LNNK) tikusi pie jauna amata Latvijas Universitātē (LU) - viņa iecelta par eksperti juridiskajos jautājumos administrācijas atbalsta grupā, vēstīja "TV3 Ziņas".

Broka uz šo amatu pieteikusies pati un prorektore Ina Druviete viņas vēlmi piepildījusi, vēstīja raidījums.

LU administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš "TV3 Ziņām" skaidrojis, ka "Broka pieņēma piedāvājumu strādāt kā eksperte juridiskajos jautājumos Administrācijas atbalsta grupā". LU vadība arī esot konsultējusies ar KNAB un guvusi apstiprinājumu, ka Broka var turpināt strādāt LU rektora vietnieces juridiskajos jautājumos amatā. Broka turpinās iesāktos darbus pie LU iekšējo normatīvo aktu pilnveidošanas, jauno sporta studiju programmu iedzīvināšanas un LU pārvaldības uzlabošanas jautājumiem, norādīja Grantiņš.

Sazvanīts pa telefonu, Grantiņš gan nemācēja atbildēt uz jautājumu, kas korupcijas skandālā ierauto politiķi aicinājis darbā. Tāpat viņš nemācēja pateikt, kāds būs Brokas atalgojums jaunajā amatā.

Tikmēr Druviete "TV3 Ziņām" apgalvoja, ka Broka amatā uzprasījusies pati. "Man kā rektora pienākumu izpildītājai bija saruna ar Baibu Broku. Viņa izteica vēmi turpināt darbu LU ne rektora vietnieces, bet zemākā amatā. Konsultējoties ar KNAB saskaņojām, ka Broka var turpināt strādāt LU Administrācijas atbalsta grupā, kā arī akadēmiskajā darbā," norādīja Druviete.

Pati Broka raidījumam neatbildēja ne uz tālruņa zvaniem, ne īsziņu. Arī rektors Indriķis Muižnieks uz "TV3 Ziņu" telefona zvaniem neatbildēja.

Kā ziņots, saistībā ar KNAB sākto kriminālprocesu Brokai ir aizliegts strādāt universitātes iepirkuma komisijā, kā arī pieņemt lēmumus, kas saistīti ar kontroli un uzraudzību, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" iepriekš atklāja LU prorektore Druviete.

Viņa skaidroja, ka ir saņemts tiesas izraksts, kurā skaidrotu Brokai noteiktie amata ierobežojumi. "No vēstules saprotam, ka akadēmisko darbu Broka varēs veikt," sacīja Druviete.

Iepriekš bija zināms, ka KNAB aizliedzis Brokai ieņemt amatu LU un izbraukt no valsts.

Kā ziņots, KNAB jūlijā aizturēja Broku, kā arī ar būvfirmu "Skonto būve" saistītos uzņēmējus Gunti Rāvi un Ivaru Milleru aizturēja kriminālprocesā par 20 000 eiro kukuli. Vēlāk visi trīs tika atbrīvoti, nosakot viņiem ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus.

KNAB iepriekš paziņoja, ka birojs ir ieguvis ziņas, kas liecina, ka kāda valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietniece, iespējams, darbojusies konkrētu uzņēmēju interesēs. Procesa virzītāja rīcībā esošie fakti dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersona, iepriekš vienojoties, pieņēmusi uzņēmēju kukuļa piedāvājumu, kukuli noformējot kā ziedojumu kādai biedrībai. Iespējamā kukuļa summa neesot mazāka par 20 000 eiro. Aģentūrai LETA zināms, ka KNAB redzeslokā nonācis ziedojums Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai.

Pēdējos trīs gados Latvijas Biatlona federācija saņēmusi trīs ziedojumus, kuri bijuši 20 000 eiro apmērā, tostarp vienu no uzņēmuma SIA "Roadeks", kurš pastarpināti pieder arī Rāvim, liecina "Firmas.lv" pieejamā informācija.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā iespējamā kukuļošana saistīta ar LU Akadēmiskā centra topošās Rakstu mājas būvniecību. Rakstu mājas būvniecības iepirkums izsludināts pagājušā gada pavasarī, uzvarētāju mēģinot noskaidrot konkursa procedūrā ar sarunām. Iepirkuma prognozētā līgumcena sākotnēji bija 33 miljoni eiro.

Brokas aizstāvis Rinalds Bušs aģentūrai LETA norādīja, ka Broka kategoriski noraida KNAB izteiktos pārmetumus.

Millera advokāts Oskars Ramiņš aģentūrai LETA apliecināja, ka klientam piemērots aizliegums izbraukt no valsts un tuvoties konkrētām personām, kuras viņš nevarot atklāt. Tāpat klientam ir izsniegts lēmums par aizdomās turēto, taču plašāk advokāts informāciju sniegt nevarot.

Milleram KNAB vērstās aizdomas nav izprotamas un inkriminētais noziegums tiek noliegts, norādīja advokāts.

Savukārt Rāvis pēc iznākšanas no izolatora žurnālistiem teica, ka vainu inkriminētajā noziegumā neatzīst un viņam nav izprotamas KNAB paustās aizdomas.

Rāvim pastarpināti pieder 95% būvfirmas "Skonto būve" daļu, bet Milleram - 5%, liecina "Firmas.lv" informācija.