Vecākā mazākumtautību skola Latvijā – Š. Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola – 28. jūlijā svinēja 30 gadu jubileju. Tā no citām Latvijas skolām atšķiras ar to, ka te tiek papildus mācīta ebreju tautas vēsture un tradīcijas, ivrits un jūdaisma pamati, svinēti ebreju tautas svētki. Šīs skolas popularitāte aug, ko pierāda arī skolēnu skaita kāpums – nu jau tas krietni pārsniedzis 300, un šogad mācības 1. septembrī sāks vairāk nekā 60 pirmklasnieku.
Skola ir dibināta 1989. gadā kā pirmā nacionālā skola Latvijā, un tikai pēc tam savas izglītības iestādes izveidoja lietuviešu, poļu un igauņu kopienas.
«Tā faktiski bija trīskārt pirmā - ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā un bijušās Padomju Savienības teritorijā,» teic skolas direktore Karīna Brikmane, kura savulaik te sākusi strādāt kā latviešu valodas skolotāja. Šī, Miera ielā, ir jau trešā mājvieta - iepriekš skola atradās Dzirnavu ielā un Juglā. Te ienākuši 2010. gadā. Pēdējos gados sākot izjust zināmu šaurību, jo audzēkņu skaits aug.
Patlaban skolā mācās 327 skolēni, un tieši pēdējos gados audzēkņu kļūst arvien vairāk. Vairākumam bērnu ir ebreju saknes, un vecāki, izvēloties saviem bērniem šo skolu, grib tās stiprināt, tajā pašā laikā nodrošinot augstu izglītības kvalitāti un modernu un bērnam draudzīgu mācību vidi. Skola īsteno pamatizglītības un vispārizglītojošo vidējās izglītības mazākumtautību programmu. Šogad sākta īstenot un akreditēta ir arī pamatizglītības programma latviešu valodā. Gan sākumskolā, gan tālākos posmos licencētajā izglītības programmā blakus vispārizglītojošajiem mācību priekšmetiem tiek apgūta arī ebreju vēsture un tradīcijas, ivrits un jūdaisma pamati (vidusskolā). «Tā noteikti ir papildu slodze, taču tas neattur bērnus šeit mācīties. Jāņem vērā, ka ivritu sākumā nezina neviens bērns, jo, lai gan pirmsskolā, kas atrodas blakus skolai, ir valodas nodarbības, tās vairāk ir sarunvalodas frāzes un vārdiņi,» norāda skolas direktore, piebilstot, ka, beidzot skolu, audzēkņi var kārtot eksāmenu ivritā, taču to parasti izvēlas darīt pāris skolēnu.
K. Brikmane teic, ka pērn ieviests jauninājums, proti, tika atvērtas divas 1. klases, un viena no tām pirmo reizi ar apmācību latviešu valodā. Šogad būs pat trīs pirmās klases, un vienā (23 skolēni) mācības notiks latviešu valodā. Tajā savus bērnus izvēlējušies sūtīt arī tie vecāki, kur ģimenes valoda ir krievu. Tas nozīmē, ka pirmajā pusgadā pastiprināti jāmāca latviešu valoda, tāpēc tiek piesaistīts pedagoga palīgs, lai palīdzētu bērniem pārejas procesā.
Skolai ir sadarbība ar starptautisku programmu ORT - tā ir paredzēta ebreju skolām visā pasaulē, un tās mērķis - atbalstīt tehnoloģiju attīstību izglītības iestādēs. Skolēni piedalās STEM (matemātikas un dabaszinātņu) projektos. Līdz ar to skolas absolventi saņem sertifikātu, ka viņi ir apguvuši kursu programmēšanā un tehnoloģijās. Tas paver viņiem iespējas mācīties augstskolās Eiropā un Izraēlā, kur tiek uzņemti ORT programmu apguvušie.
Skola sadarbībā ar Izraēlas Izglītības ministriju īsteno programmu Hefciba, kas paredzēta ebreju skolām bijušās Padomju Savienības teritorijā. Tā nodrošina arī ar skolotājiem, kuru dzimtā valoda ir ivrits. Viņi māca gan valodu, gan ebreju tradīcijas, palīdz veidot skolas pasākumus. Ir arī ivrita valodas apguves programma, kas ļauj mācīties virtuālajā vidē. Uzdevumi tiek piedāvāti dažādos līmeņos, ļaujot skolēnam pakāpeniski pāriet no viena līmeņa nākamajā.
Plašs skolā ir arī interešu izglītības piedāvājums: attīstošās nodarbības matemātikā un valodās, šahs, Lego, robotika, WEB dizains, galda teniss, sporta spēles. Skolas lepnums ir folkloras kopa, kas jau trīs gadus pēc kārtas ieņem pirmās vietas Rīgā folkloras kopu skatēs. Tāpat arī augstā līmenī ir vizuālā māksla, par ko var arī pārliecināties gan klasēs, gan gaiteņos, kur redzami skolēnu darbi.
Skolas tradīcijās ir ne tikai Latvijas valsts svētku svinēšana, bet arī ebreju tautas svētki. Tie bieži tiek atzīmēti kopā ar vecākiem, piemēram, ik pavasari vienu svētdienu skolotāji, skolēni un vecāki dodas izbraukumā kopā pavadīt laiku. Jebkura vecuma skolēni skolā jūtas kā mājās. «Mums ir pozitīva sadarbība ar kopienu. Ebreju kopienas priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko atbalsta skolēnu un skolotāju radošas iniciatīvas, kas palīdz skolai attīstīties,» uzsver K. Brikmane.
Skola draudzējas arī ar citām ebreju skolām, piemēram, Igaunijā, kur izglītības modelis veidots līdzīgi kā Latvijā - mācības notiek bilingvāli. Taču ir arī sava specifika, Latvijā ivritu mācās līdz 12. klasei, Igaunijā - līdz 8. klasei, pēc tam ļaujot to padziļināti mācīties kā izvēles priekšmetu. Savukārt Lietuvā ebreju skolā mācības pamatā notiek valsts valodā ar papildu nacionālajiem priekšmetiem.
Runājot par 28. jūliju, kad skolā notika lielās 30 gadu svinības, K. Brikmane teic, ka uz tām ieradās gan skolas absolventi, gan pedagogi, gan arī tagadējie skolēni un viņu vecāki. Koncertā, kas tika rīkots jubilejai par godu, uzstājās skolas bijušie audzēkņi. Daudzi no viņiem ir ar skanīgām balsīm un raitu dejas soli, un viena no absolventēm pat dzied La Scala.
