Latvijā lielākā starpība mūža ilgumam sievietēm un vīriešiem
Vidējais paredzamais mūža ilgums Eiropas Savienībā ir 81 gads. Sievietēm tas ir nedaudz garāks – 83,5 gadi, bet vīriešiem – 78,3 gadi. Tas nozīmē, ka Eiropā vidēji mūža ilguma starpība starp vīriešiem un sievietēm ir 5,2 gadi. Vislielākā atšķirība starp mūža ilgumu sievietēm un vīriešiem ir tieši Latvijā, un Latvijā ir arī otrs zemākais paredzamais mūža ilgums Eiropas Savienībā.
Eiropas Savienības statistikas birojs publicējis datus par vidējo mūža ilgumu. Publikācijā norādīts, ka visās Eiropas Savienības valstīs sievietes vidēji dzīvo ilgāk nekā vīrieši, taču skaitļi visai būtiski atšķiras dažādās valstīs. Lielākā atšķirība starp dzimumiem ir Latvijā, un tie ir gandrīz desmit gadi, proti, sievietes vidēji Latvijā nodzīvo par desmit gadiem garāku mūžu nekā vīrieši.
Līdzīga situācija ir arī Lietuvā (9,8 gadi) un Igaunijā (8,8 gadi). Tostarp vismazākās atšķirības starp mūža ilgumu sievietēm un vīriešiem ir Zviedrijā un Nīderlandē - trīs gadi. Nelielas atšķirības ir arī Lielbritānijā, Īrijā, Dānijā.
Vidējais paredzamais mūža ilgums ir gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgajā gadā dzimušie, ja viņu turpmākās dzīves laikā mirstības līmenis katrā vecumā paliktu tāds pats, kāds tas bija dzimšanas gadā. To aprēķinot, ņem vērā mirstības rādītājus - ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušos, mirušus ar dažādām slimībām, pašnāvību skaitu, arī noslīkšanas gadījumos vai ugunsnelaimēs bojāgājušos. Ņemot vērā, ka tieši vīriešiem mirstība pēc visiem šiem rādītājiem ir augstāka, arī paredzamais mūža ilgums būs īsāks nekā sievietēm. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kas pēta potenciāli zaudētos mūža gadus, vīriešiem nāves cēloņu pirmo trijnieku veido ārējie nāves cēloņi, asinsrites slimības un ļaundabīgie audzēji, savukārt sievietēm pirmajā vietā ir ļaundabīgie audzēji.
Kopumā vidējais mūža ilgums Eiropas Savienības valstīs ir 80,9 gadi, un tas salīdzinājumā ar 2016. gadu diemžēl pat ir nedaudz samazinājies. Sievietēm tas ir 83,5 gadi un vīriešiem 78,3 gadi. Paredzamais mūža ilgums 2017. gadā samazinājās 11 valstīs, arī tādās attīstītās valstīs kā Luksemburga, Austrija, Spānija, arī Bulgārija, Kipra un Grieķija. Taču 11 valstīs paredzamais mūža ilgums palielinājās - Lietuvā, Beļģijā, Vācijā, Nīderlandē, Zviedrijā un Lielbritānijā. Lielā daļā valstu mūža ilgums it kā stāv uz vietas.
Tieši to varētu teikt par Latviju. Slimību profilakses un kontroles centra Neinfekciju slimību datu analīzes un pētījumu nodaļas vecākā sabiedrības veselības analītiķe Jolanta Skrule Neatkarīgajai apstiprina, ka pēdējos piecus gadus atšķirības paredzamajā mūža ilgumā sievietēm un vīriešiem nemainās. Paredzamais mūža ilgums Latvijas iedzīvotājiem 2017. gadā bija 74,9 gadi, kas ir mazāk par vidējo Eiropā, kā arī par aptuveni septiņiem gadiem mazāk nekā Eiropas valstīs, kurās vidējais mūža ilgums ir visgarākais, piemēram, Luksemburgā, Nīderlandē, Maltā. Uz kopējo Eiropas valstu fona ar visgarāko vidējo mūža ilgumu izceļas valstis, kas ir Eiropā, bet nav ES valstis, - Šveice, Islande, Norvēģija un Lihtenšteina.
«Vīriešu vidējā mūža ilguma atšķirības no sieviešu mūža ilguma izskaidrojamas tieši ar pāragro mirstību,» saka J. Skrule. «Būtiski ir ārējie nāves cēloņi, kas paņem daudzus vīriešus priekšlaikus, darbspējas vecumā - tās ir pašnāvības, negadījumi. Jāmin arī tas, ka vīriešiem raksturīgi neveselīgi paradumi, kas ietekmē veselību un dzīves ilgumu, vairāk nekā sievietēm. Latvijā smēķē 12 procenti sieviešu, bet 38 procenti vīriešu, alkoholu lieto 18 procenti sieviešu, 82 procenti vīriešu, savukārt riskantā alkohola lietošana no tiem, kuri to dara, raksturīga 62 procentiem vīriešu un 28 procentu sieviešu.» Pēdējo gadu laikā šie rādītāji, pēc J. Skrules teiktā, mainījušies maz. Ir vērojami daži uzlabojumi, piemēram, samazinās transporta negadījumu skaits, tāpat pašnāvību skaits, tomēr, lai panāktu būtisku dzīves ilguma pieaugumu, tas ir par maz. Arī dati par saslimšanām rāda, ka vīriešiem būtiska loma pāragrā aiziešanā no dzīves ir asinsrites slimībām. «Tas ir jautājums par vēršanos pie ārsta, jo pētījumi arī apliecina, ka vīrieši retāk vēršas pie ārsta, bet viņiem vienlaikus ir labāks veselības pašvērtējums,» norāda analītiķe. Tātad vīrieši biežāk domā, ka viņiem viss ir kārtībā, lai arī, iespējams, tā nebūt nav.
Latvijā sabiedrības uzmanība par savu veselību, paradumu maiņu, kas var ietekmēt arī mūža ilgumu, tiek aktualizēta epizodiski un kampaņveidīgi. Arī J. Skrule piekrīt, ka par to jārunā būtu nepārtraukti un vislabāk jau no skolas sola. Tomēr analītiķe norāda, ka arī citu valstu un starptautiskie pētījumi rāda, ka paredzamais mūža ilgums ir cieši saistīts ar valsts sociālekonomisko situāciju un sociālo nevienlīdzību. «Ilgāk dzīvo tie, kuriem ir labāka sociālā un ekonomiskā situācija, labāka pieejamība veselības aprūpei,» saka J. Skrule. To arī skaidri var redzēt valstu sadalījumā - mūža ilgums garāks ir attīstītajās valstīs, bet īsāks - postpadomju valstīs. Otrkārt, mūža ilgums un veselīgi nodzīvotie mūža gadi katrā valstī ir saistīti ar veselības nozares finansējumu.