Katoļu baznīcu KNAB nesodīs

 
©Vladislavs Proškins/F64

Gandrīz pēc divus mēnešus ilgušas pārbaudes Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs atzinis, ka Latvijas katoļu bīskapi savā uzsaukumā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām nav pārkāpuši priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumus.

Maijā, neilgi pirms Eiroparlamenta vēlēšanām Romas Katoļu baznīcas Latvijas bīskapu konference izplatīja paziņojumu, kura teksts KNAB vedināja domāt, ka baznīca neatļauti iejaukusies valsts politiskajā dzīvē.

Proti, paziņojumā bija iekļauti vairāki kritēriji, kuriem sekojot kristiešiem būtu ieteicams izdarīt savu izvēli pie vēlēšanu urnām. Pirmkārt, jābalso par tiem, kas aizstāv dzīvību no ieņemšanas brīža līdz dabiskajai nāvei. Tātad jābūt pret abortiem. Otrais kritērijs - jāaizstāv ģimenes, kuru pamatā ir uzticīga laulība starp vīrieti un sievieti. Jebkādi mēģinājumi viendzimuma pāru attiecību legalizācijas virzienā ir noraidāmi. Vairākās baznīcās šis aicinājums tika nolasīts arī svētdienas dievkalpojumos.

«Cilvēki jautā, par ko tad mums īsti balsot? Viņi grib zināt, kāda ir baznīcas nostāja dažādos jautājumos. Tāpēc viņi nāk un jautā, un tāpēc mēs uzrakstījām šo aprakstu, lai cilvēkiem nodotu to informāciju, lai nebūtu tā, ka katram jānāk atsevišķi un kaut kas jāsaka,» pavasarī skaidroja Romas Katoļu baznīcas Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins.

Bīskaps norādīja, ka aicinājumā nav nosaukti konkrēti politiskie spēki, kas atbilst katoliskajiem kritērijiem, tādēļ viņš bija pārliecināts, ka baznīca tomēr spējusi saglabāt politisko neitralitāti. Taču nebija iespējams nepamanīt, ka par dažiem politiskajiem spēkiem, piemēram, Attīstībai/Par! katoļiem to bīskapu skatījumā nevajadzētu balsot, jo šī partija neslēpj, ka iestāsies par partnerattiecību atzīšanu visās Eiropas valstīs.

Publiskajā telpā nonākot ziņām, ka par katoļu bīskapu aktivitātēm ieinteresējies KNAB, radniecīgo konfesiju steidza aizstāvēt Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB). «Katoļu bīskapu vēstījumā nav norādīts, par kuriem kandidātiem vai partijām kristiešiem jābalso. Tajā ir uzsvērts, ka, izdarot izvēli, vēlētājiem vajadzētu lietot ne tikai saimnieciskās, bet arī tikumiskās mērauklas [..] Tādu aicinājumu var atbalstīt arī LELB bīskapu kolēģija un droši vien katrs kristīgs cilvēks. Ir grūti izsekot domai, kā uz tāda bīskapu vēstījuma sūtīšanu draudzēm var attiecināt likuma pantu, kurš aizliedz baznīcās izvietot politiskās aģitācijas materiālus,» pauda LELB arhibīskapa Jāņa Vanaga parakstītais paziņojums.

Arī LELB mēdz izmantot savu autoritāti ticīgo vidū, lai mēģinātu pievērst lēmējvaras vai izpildvaras uzmanību kādam baznīcai svarīgam jautājumam. Tā pirms 13. Saeimas vēlēšanām LELB luterāņu vidū izplatīja kristīgajās vērtībās balstītu aptauju par to redzējumu valsts attīstībai, ar kuras rezultātiem solīja iepazīstināt arī politiķus. Tiesa, LELB savā vēstījumā iekļāva īpašu aicinājumu, lai tās garīdznieki dievnamos vai izmantojot amata tērpu, neizteiktu savu nostāju par konkrētām politiskajām partijām.

Pēc pārbaudes tagad KNAB vēsta, ka tās rezultātā katoļu bīskapu uzsaukumā nav konstatēts

Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto ierobežojumu pārkāpums.

Tiesa, sociālo zinātņu eksperti par baznīcas ietekmi Latvijā ir skeptiski. Piemēram, pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš uzskata, ka baznīcai Latvijā ir maznozīmīga ietekme, ja runā par politiku, jo Latvijas sabiedrība, pēc SKDS veikto aptauju rezultātiem, nav tik reliģioza, lai liela sabiedrības daļa sekotu reliģisko līderu paustajiem aicinājumiem.