Žurnālistu asociācija pieprasa NEPLP atlaišanu; žurnālisti padomei vairs neuzticas

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) vērsusies Saeimā, pieprasot no amatiem atbrīvot Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļus.

Saeimai tiek lūgts neatliekami savā darbakārtībā iekļaut jautājumu par NEPLP locekļu darba vērtēšanu, skaidroja organizācijā.

LŽA uzskata, ka pašreizējais NEPLP sastāvs nav pietiekami kompetents, atbildīgs un vērsts uz konstruktīvu sadarbību mediju vides jautājumu risināšanai. NEPLP ir izveidojies konflikts ar lielāko daļu pārraugāmās nozares dalībnieku un nav redzamas pazīmes, ka situācija tiktu labota.

NEPLP ir zaudējusi mediju organizāciju un to darbinieku uzticību, uzsvērts Saeimai adresētajā iesniegumā, piebilstot, ka par vairāku NEPLP locekļu darbības atbilstību reputācijas prasībām izteiktas pamatotas šaubas.

Latvijas Radio 2017.gadā ir izteicis neuzticību NEPLP loceklim Ivaram Āboliņam saistībā ar sasteigtiem sabiedriskā pasūtījuma un radio kanālu formātu grozījumiem. Žurnālisti pārmeta Āboliņam redakcijas autonomijas pārkāpšanu un radio Ziņu dienesta reputācijas graušanu. Izteiktā neuzticība nav atsaukta, atgādināts iesniegumā.

LŽA tāpat uzsvēra, ka NEPLP 2018.gada nogalē bez pietiekama pamatojuma atbrīvoja no darba Latvijas Televīzijas (LTV) valdi. Vēlāk, 2019.gada sākumā, rīkojot LTV valdes locekļu atlases konkursu, NEPLP pārkāpa labas pārvaldības principus un nonāca konfliktā ar lielāko sabiedrisko mediju - LTV. Rezultātā izvēlētie valdes locekļi no amatiem atteicās un darbu LTV nesāka. Patlaban LTV strādā viens valdes loceklis un nav zināms, kad situācija tiks labota.

Iesniegumā akcentēts, ka NEPLP ir sākusi administratīvās lietas pret LTV un TV3 Ziņu dienestu, izmantojot normu, kas ļauj sodīt mediju par nepietiekamu precizitāti. LTV gadījumā tā ir ziņa par Āboliņa tuva drauga Ogres mēra Egila Helmaņa (VL-TB/LNNK) rīcību priekšvēlēšanu laikā, bet TV3 gadījumā - ziņa par pašas NEPLP darba vērtējumu, ko sniedza Valsts kontrole, norāda LŽA.

"Abos gadījumos NEPLP izmantoja piešķirtās tiesības mediju vides uzraudzīšanā savā un savu draugu labā," uzsver LŽA, piebilstot, ka pēc mediju izrādītās intereses NEPLP lietu pret TV3 Ziņām apturēja, pamatojot ar laika trūkumu.

Tāpat LŽA atgādina, ka nesen nākuši klajā fakti par NEPLP priekšsēdētājas Daces Ķezberes saistību ar 2006.gadā izmeklētu krimināllietu par kukuļdošanu Jūrmalā. Lietā Ķezbere, kura toreiz bija Jūrmalas domes deputāte, bija aizdomās turētā. Lieta patlaban ir izbeigta daļēji pierādījumu trūkuma dēļ, bet daļēji arī bez reabilitējoša pamata, proti, noilguma dēļ. Tas ir pretrunā ar likuma prasību pēc nevainojamas reputācijas NEPLP loceklim, uzskata LŽA.

Asociācija norāda, ka ir izveidojusies krīzes situācija Latvijas Radio - Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, jo tā nerisina sen identificētas problēmas uzņēmumā. NEPLP nav iesaistījusies konflikta risināšanā, nav devusi nevienu noderīgu ieteikumu, kas ļautu situāciju sakārtot, uzskata žurnālistu organizācija.

NEPLP loceklis Patriks Grīva aģentūrai LETA sacīja, ka LŽA rīcība nav nekas jauns, jo "asociācija nemitīgi ir kritizējusi padomes darbu un izmantojusi visus līdzekļus, lai diskreditētu to". "Personīgi es priecātos par konstruktīvu kritiku, bet patlaban asociācijas apgalvojumi par to neliecina," uzskata Grīva, piebilstot, ka NEPLP turpinās darbu kā iepriekš līdz Saeima lems pretēji.

NEPLP loceklis Āboliņš šonedēļ pieprasījis paskaidrojumus no Latvijas Radio valdes par Ziņu dienesta darbinieka Edgara Kupča pausto viedokli LTV ziņām. "Ar šo Āboliņš rāda, ka nesaprot vārda brīvības un redakcijas autonomijas nozīmi," akcentēts iesniegumā.

Papildu tam, kā norāda LŽA, NEPLP neatzīst un neuzklausa tai adresēto kritiku, tai skaitā Valsts kontroles revīzijā atklātos trūkumus. Valsts kontrole norāda, ka NEPLP nav izstrādājusi darbības stratēģiju, nav noskaidrojusi sabiedrības vajadzības, kas jāiekļauj sabiedriskajā pasūtījumā, tāpat nav izveidoti sabiedriskā pasūtījuma novērtējuma kritēriji. "Tie ir tiešie NEPLP uzdevumi," uzsver LŽA.

Vēstulē skaidrots, ka Latvijas mediju situācija patlaban ir lielu izmaiņu priekšā. Straujais tehnoloģiskais izrāviens ir sagrāvis līdz šim darbojošos mediju ekonomikas modeli. Tas tāpat ir atvēris brīvu ienākšanu ārvalstu informatīvajai plūsmai, ļāvis darboties Latvijas tirgū ārvalstu mediju gigantu reklāmas daļām. LŽA ieskatā ir nepieciešama daudz straujāka, saprātīgāka un uz mediju vides sakārtošanu vērsta rīcība, nekā to spēj pašreizējais NEPLP.

"Acīmredzot šo cilvēku kompetences nav pietiekamas, lai dotu jēdzīgu pienesumu mediju laukā," secinājusi LŽA.

Tāpēc LŽA aicina Saeimas deputātus atbrīvot no amatiem NEPLP locekļus Ķezberi, Āboliņu, Patriku Grīvu un Ievu Aurēliju Druvieti, sekojoši izraugoties jaunus NEPLP locekļus, kas spēj strādāt mūsdienīgi un profesionāli. Vienlaikus organizācija lūdz Saeimu nekavējoties izstrādāt un ieviest jaunu sabiedrisko mediju pārvaldības modeli.