Iekšlietu ministrs: LU rektora vēlēšanas ir kļuvušas par valsts reputācijas jautājumu
Iekšlietu ministrs un valdības loceklis Sandis Ģirģens (KPV LV) Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā vēloties redzēt jaunu cilvēku ar dinamisku un mūsdienīgu skatījumu uz jaunās paaudzes izglītošanas metodēm.
Ģirģens ar Iekšlietu ministrijas preses pārstāvja Māra Zariņa starpniecību aģentūrai LETA norādīja, ka rektora vēlēšanas jau ir kļuvušas par valsts reputācijas jautājumu, tāpēc jājautā, vai tiešām tām ir jāgrauj valsts tēls.
Ministrs aicinātu uz šo rektora ievēlēšanas procesu neraudzīties tikai no juridiskā aspekta, bet gan no kandidātu potenciāla ieviest pārmaiņas, lai LU tuvākā laikā varētu iekļūt Eiropas labāko universitāšu skaitā.
"Es personīgi Latvijā vadošās universitātes rektora amatā vēlos redzēt jaunu cilvēku ar dinamisku un mūsdienīgu skatījumu uz jaunās paaudzes izglītošanas metodēm un ar spējām universitātei iedot jaunu impulsu un uzrāvienu attīstībā. Manuprāt, universitātei ir nepieciešamas jaunas sejas un padomju rēgu laikam ir jābeidzas," norādīja ministrs.
Aģentūra LETA iepriekš ziņoja, ka atbilstoši savai kompetencei Izglītības un kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pildījis Izglītības un zinātnes ministrijas doto uzdevumu un veicis pārbaudi par LU rektora vēlēšanu atbilstību normatīvajiem aktiem. Pārbaudē konstatēti vairāki pārkāpumi, par kuriem dienesta vadītāja Inita Juhņēviča un Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) 17.jūlijā norādīja preses konferencē.
Šuplinska sacīja, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Indriķi Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots IKVD atzinumus par konstatētajiem pārkāpumiem.
Vaicāta, kad būs gatavs gala ziņojums, Šuplinska atbildēja, ka tuvākā valdības sēde paredzēta 13.augustā, un no viņas teiktā izriet, ka šis dokuments varētu tapt līdz 13.augusta sēdei.
IKVD vadītāja Inita Juhņēviča pastāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.
Pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24.maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.