Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vērsusies pie valsts SIA "Latvijas Radio" ar uzdevumu sniegt skaidrojumu par Latvijas Radio žurnālista Edgara Kupča Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" izteikto apgalvojumu, ka Latvijas Radio valde ir politiski ietekmējama.
NEPLP vēlas saņemt apliecinājumu par to, ka Kupča rīcībā ir informācija un fakti, kas pierāda apgalvojumus par valdes politisko ietekmējamību. Atbildi NEPLP gaidīs līdz darba nedēļas beigām.
NEPLP priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš uzsvēra, ka Latvijas Radio valdes tieša atbildība ir nodrošināt sabiedriskā medija politisko neitralitāti un šāds apgalvojums no vadošā medija žurnālista puses prasa pilnīgu patiesības noskaidrošanu.
Kupčs aģentūrai LETA sacīja, ka šāds uzdevums pats par sevi var tikt uzskatīts kā politisks spiediens. "Šāda NEPLP priekšsēdētājas vietnieka, kuram pašam ir saistība ar Nacionālo apvienību (NA), rīcība, prasot paskaidrojumus pati par sevi apliecina politisko ietekmējamību uz radio un tā žurnālistu," pauda Kupčs.
Viņš skaidroja, ka jau kopš pagājušā gada sākuma, kad par Latvijas Radio valdes locekli tika iecelta Sanita Dika-Bokmeldere, vairums mediju ziņoja, ka viņa nāk no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra biroja. "Viņa pati nav noliegusi saistību ar NA. Tas ir fakts, ka viņa nāk no NA," uzsvēra žurnālists.
Kupčs norādīja, ka Dikas-Bokmelderes politiskā ietekme medijā izpaudās, piemēram, viņai kļūstot par Latvijas Radio Ētikas komisijas locekli, neskatoties uz to, ka Ētikas kodekss paredz iespēju tajā darboties tikai žurnālistiem un nozares ekspertiem. Tāpat spiediens piedzīvots situācijā ar radio sižetu par Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani (VL-TB/LNNK) - Dika-Bokmeldere tikai pēc liela spiediena uzlikusi parakstu vēstulei, kurā noraidīta Ogres novada sūdzība par minēto sižetu.
Žurnālists cer, ka Latvijas Radio valde šajā situācijā rīkosies ļoti gudri un profesionāli.
Jau vēstīts, ka Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu.
Latvijas Radio valde aicinājusi valsts augstākās amatpersonas steidzamības kārtībā piešķirt valsts budžeta līdzekļus darbinieku atalgojumam 100 000 eiro apmērā šim gadam un gandrīz miljonu eiro nākamajam gadam.
Latvijas Radio valde atklāto vēstuli nosūtījusi Valsts prezidentam Egilam Levitam, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK), Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītajam Ministru kabinetam, kultūras ministram Naurim Puntulim (VL-TB/LNNK), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Saeimas Budžeta komisijai un zināšanai - NEPLP.
Lai stabilizētu situāciju, Latvijas Radio atklātajā vēstulē pieprasa, pirmkārt, budžeta pieaugumu atlīdzībai un kapacitātes stiprināšanai 100 000 eiro apmērā šogad un, otrkārt, budžeta pieaugumu atlīdzībai un kapacitātes stiprināšanai gandrīz vienu miljonu eiro 2020.gadā un 1,1 miljona eiro apmērā turpmākajos gados. Tāpat valde aicina piešķirt kompensāciju par iziešanu no reklāmas tirgus, lai nodrošinātu raidlaika aizstāšanu ar kvalitatīvu saturu un nodrošinātu pamatdarbību, kas līdz šim finansēta no reklāmas ieņēmumiem, 1,79 miljonu eiro apmērā 2020.gadā un 3,57 miljonu eiro apmērā turpmākajos gados.
Kā liecina "Firmas.lv" informācija, Latvijas Radio pērn strādāja ar 9,979 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pretēji iepriekšējā gada zaudējumiem veidoja 162 628 eiro.
