VNĪ aicina izvērtēt par JRT rekonstrukciju atbildīgā būvdarbu vadītāja darbu [papildināts]

© Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) aicina izvērtēt par Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju atbildīgā būvdarbu vadītāja darbību, sacīja VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Viņa gan neprecizēja personu, kuras darbību rosināts izvērtēt. VNĪ pārstāvji atzina, ka persona tiks nosaukta šodien gaidāmajā preses konferencē. "Rere grupas" pārstāve Lāsma Sīle aģentūrai LETA sacīja, ka VNĪ vēlas izvērtēt būvinženieres Natālijas Peņugalovas darbību, kura Latvijas Būvinženieru savienības rīkotajā pasākumā "Būvindustrijas lielā balva 2018" tika atzīta par gada inženieri.

"Pamatojoties uz JRT būvniecības gaitā konstatētajiem pārkāpumiem, VNĪ vērsīsies būvniecības nozares atbildīgajās institūcijās - Latvijas Būvinženieru savienībā un Ekonomikas ministrijā - lai tās izvērtētu pilnsabiedrības "Rere Būve 1" piesaistītā atbildīgā būvdarbu vadītāja darbību, vērtējot iespējamo sertifikāta atņemšanu," sacīja Gruškevica.

VNĪ pārstāve norādīja, ka JRT pārbūvē tika konstatēti tādi pārkāpumi, kā nepienācīga projekta dokumentācijas izpēte pirms būvdarbu uzsākšanas, nepatiesu apliecinājumu sniegšana pasūtītājam, būtiski pārkāpumi darbu izpildē drošības jautājumos, kā arī nepamatotu līguma izpildes termiņu kavējumi.

"Mēs uzskatām par pienākumu vērst būvniecības nozares atbildīgo organizāciju pārstāvju uzmanību uz bezatbildīgām būvniecības praksēm. Tādēļ, pārstāvot sabiedrības intereses, lai izskaustu šādus gadījumus nākotnē, vēršamies pie būvniecībā atbildīgajām iestādēm, aicinot izvērtēt iespēju liegt šādiem speciālistiem turpināt darbu un startēt publiskajos iepirkumos," uzsvēra VNĪ valdes locekle.

"Rere grupa" pievienojas VNĪ paziņojumam un aicina Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt arī pārējo JRT projekta atbildīgo personu darbību un bezdarbību - tehniskā projekta atbildīgos arhitektus, būvkonstrukciju sadaļas autorus, darba organizācijas projekta sadaļas autoru, būvinženieri un VNĪ projekta būvuzraugu.

LETA jau vēstīja, ka šā gada 23.jūlijā "Rere Būve" saņēma VNĪ paziņojumu par līguma izbeigšanu JRT rekonstrukcijas projektā.

"Rere Būve" valdes priekšsēdētājs Valdis Koks aģentūrai LETA sacīja, ka VNĪ līguma uzteikums ir nepamatots un uzteikuma neatsaukšanas gadījumā būvnieks vērsīsies tiesā, lai tā atzītu līguma uzteikumu par spēkā neesošu.

"Izpildītājs iesaistījās JRT rekonstrukcijas projektā, paļaujoties uz pasūtītāja atbildīgu attieksmi pret projektu, un paļaujoties, ka rekonstrukcijas tehniskā projekta autore Zaiga Gaile būs sagatavojusi šo valstiskās nozīmes projektu, godprātīgi veicot nepieciešamos aprēķinus un izvērtējumus," pauda Koks.

Viņš informēja, ka, uzsākot projekta izpildi, būvnieks veica darbus stingri pēc projekta, kam veikta pilna valsts ekspertīze, izmantojot tajā paredzētos risinājumus un projektētāja noteiktās tehnoloģijas. Būvnieks konstatēja un līdz šim brīdim turpina konstatēt tehniskā projekta būtiskas kļūdas, nepilnības un dažādus vispār neizstrādātus risinājumus, kas apdraud projekta realizāciju.

Viņš pauda gatavību projekta kļūdas risināt pašu spēkiem, lai arī tas nav būvnieka pienākums, jo JRT rekonstrukcijas projekta iepirkums bija par būvniecību, ne projektēšanu. Attiecīgi pasūtītājam šo projekta nepilnību novēršanai jāvēršas pie atbildīgā projektētāja.

"Saprotam emocionālo fonu, uz kāda VNĪ pieņēmis lēmumu lauzt līgumu ar būvnieku. Nekvalitatīvi izstrādāta tehniskā projekta dēļ būvniecības process var aizkavēties. Racionāla rīcība no valsts akciju sabiedrības būtu pielikt visas pūles tehniskā projekta sakārtošanā, nevis apstādināt projekta virzību pilnībā. Aicinām VNĪ savu lēmumu pārdomāt, atsaukt uzteikumu un fokusēties uz konstruktīvu projekta realizēšanu. Pretējā gadījumā ir pilnīgi skaidrs, ka JRT atgriešanās Smiļģa mājā nenotiks plānotajos termiņos, turklāt atstās finansiālu ietekmi uz valsts saistībām un, ļoti iespējams, projektam pieejamo finansējumu," uzsvēra Koks.

Jau ziņots, ka topošā Jaunā Rīgas teātra projekta autori ir pilnsabiedrība "Zaigas Gailes birojs un partneri". Atbilstoši iecerēm Jaunā Rīgas teātra izmantoto telpu apmērs gandrīz divkāršosies - no 5146 kvadrātmetriem līdz 9767,1 kvadrātmetram, turklāt papildus plānota pagalma labiekārtošana 649,2 kvadrātmetru platībā.

Savukārt kopējais skatītāju vietu skaits sasniegs 840 iepretim līdzšinējām 400. Proti, paredzētas trīs skatītāju zāles - lielās Smiļģa zāles partera daļā būs 325 skatītāju vietas, bet balkonā - 175, lielajā "Black-box" zālē - 240, mazajā "Black-box" zālē būs 100 sēdvietu. Paredzēta vieta arī teātra kafejnīcai un bērnu istabai. Papildus jaunajā apjomā ir paredzētas trīs mēģinājumu zāles - lielā mēģinājumu zāle 282 kvadrātmetru platībā, divas mazās mēģinājumu zāles 163 kvadrātmetru un 126 kvadrātmetru platībā.

Otrais stāvs, kas ieguvis nosaukumu "Radošais stāvs", tiks pilnībā atvēlēts aktieriem un citiem teātra darbiniekiem, tostarp tajā būs plaša virtuve, savukārt pagraba stāvā paredzēta darbnīca.

Būvniecību paredzēts pabeigt 2020.gada beigās. Šis ir viens no VNĪ sāktās pārmaiņu programmas "100 adreses Latvijas valsts simtgadei" projektiem.

Tāpat ziņots, ka Ministru kabinets pērn 12.jūnijā apstiprināja VNĪ iesniegto Jaunā Rīgas teātra pārbūves budžetu. Ēkas būvniecības budžets, pēc aktuālajiem aprēķiniem, ir 21 miljons eiro, bet pārējos izdevumus aptuveni 10 miljonu eiro apmērā veido būvuzraudzība, tehnoloģijas un aprīkojums, kā arī ārvalstu ekspertu darbs.

VNĪ iepirkuma konkursa komisija ir pabeigusi piedāvājumu vērtēšanu Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa rekonstrukcijai Rīgā, Lāčplēša ielā 25 un par kritērijiem atbilstošu piedāvājumu ar zemāko cenu ir atzīts pilnsabiedrības "Rere būve 1" piedāvājums. "Rere būve 1", kuru 2014.gadā izveidoja SIA "Re & Re" un SIA "Rere būve", piedāvājums bija par 20 985 321 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 25 392 230 eiro ar PVN.

Latvijā

Šodien "Latvenergo" ēkā Pulkveža Brieža ielā tika pasniegtas AS "Latvenergo" un Latvijas Zinātņu akadēmijas Gada balvas enerģētikā. Ar gada balvām enerģētikā tiek apbalvoti jaunie zinātnieki, kuri piedāvā inovatīvus risinājumus, tāpat apbalvoti pētījumi ar būtisku devumu enerģētikas attīstībā, kā arī tiek godināts mūža ieguldījums, piešķirot Alfrēda Vītola balvu.

Svarīgākais