Lietuva plāno aktualizēt jautājumu par elektrības neiegādāšanos no Astravjecas AES

© Mārtiņš Zilgalvis/F64

Lietuva plāno sarunās ar Latviju un Igauniju aktualizēt jautājumu par elektroenerģijas neiegādāšanos no Astravjecas atomelektrostacijas (AES) Baltkrievijā, šodien kopīgā preses konferencē ar Latvijas prezidentu Egilu Levitu sacīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Reizē viņš norādīja, ka Lietuva nevēlas šajā jautājumā izdarīt spiedienu. Nausēda vērsa uzmanību, ka, ja šajā AES notiktu kāds negadījums, tam būs sekas reģionālā līmenī ne tikai Lietuvā.

Lietuvas prezidents norādīja, ka kaimiņvalsts neiepirks elektrību no šīs AES un līdzīga pozīcija esot arī Polijai.

Levits no savas puses norādīja, ka Latvijas absolūta prioritāte ir Astravjecas AES drošība. Viņš norādīja, ka minētā AES atrodas arī ne pārāk tālu no mūsu valsts.

Iepriekš vēstīts, ka Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, abu valstu prezidenti pārrunāja aktuālos jautājumus divpusējās attiecībās, reģionālajā sadarbībā, kā arī Eiropas Savienībā un NATO.

Levits uzsvēra Lietuvas prezidenta vizītes simboliskumu. "Lietuva latviešiem ir mūsu brāļu un māsu zeme. Mūs saista tuvās valodas, tradīcijas, kultūra un kopīgs liktenis Baltijas jūras krastos. Mēs izjūtam īpašu atbildību kopt un sargāt baltu mantojumu, jo esam palikušas divas vienīgās dzīvās baltu tautas," pauda Latvijas Valsts prezidents.

Levits apliecināja, ka Latviju un Lietuvu vieno kopīgs redzējums būtiskos reģionālos un starptautiskos jautājumos. Tāpat prezidents norādīja, ka abas valstis saista kopīgs mērķis - veicināt Baltijas reģiona drošību, labklājību un izaugsmi.

"Baltijas valstu sadarbība ir cieša, simboliska un neatsverama. Šogad aprit 30 gadi kopš mēs roku rokā stāvējām Baltijas ceļā, lai atgūtu savu valstu brīvību. Šogad Latvija kā Baltijas valstu sadarbības vadītāja strādā pie Baltijas reģiona drošības stiprināšanās, kā arī reģionālās savienojamības attīstības," pauda Levits.

Runājot par reģionālo drošību, Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija turpinās attīstīt aizsardzības sadarbību ar Lietuvu tādās jomās kā daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" attīstīšana, bruņoto spēku savietojamības stiprināšana un kopīgi gaisa un jūras novērošanas pasākumi.

Pārrunājot sadarbību citās jomās, tika atzīmēts, ka uz priekšu "Rail Baltica" ir jāvirzās projektam, tāpat aktīvs darbs norit pie Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas tīklu un reģionālās gāzes infrastruktūras un tirgus izveides, pavēstīja Valsts prezidenta kancelejā.

Lietuvas prezidents no savas puses pauda, ka ir jāatgriežas pie formāta, ka Baltijas valstu prezidenti satiekas katru gadu.

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais