Ik vasaru dažāda mēroga festivāli pulcē tūkstošiem cilvēku. Neskatoties uz pozitīvu pasākumu gaisotni, lielie cilvēku pūļi, mainīgie laikapstākļi un nereti arī pašu festivālu apmeklētāju pārgalvīgā rīcība mēdz novest pie lielākām un mazākām likstām. Tā, piemēram, apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) pēdējo piecu gadu laikā atlīdzībās par dažādiem nelaimes gadījumiem un ķibelēm festivālu laikā to apmeklētājiem izmaksājusi teju 75 000 eiro. Lai nepatīkamas situācijas netraucētu izbaudīt lielisku mūziku un atmosfēru, festivālu apmeklētājus aicina pasargāt sevi, ievērojot vienkāršus, bet būtiskus drošības priekšnoteikumus.
BALTA pieredze liecina, ka festivālu laikā ik gadu apmeklētāji saskaras ar desmitiem dažādu nebūšanu un nelaimes gadījumu, kā rezultātā tiek gūtas traumas, nozagtas personīgās mantas un vērtslietas, kā arī apskādētas automašīnas. Pēdējo piecu gadu laikā BALTA par pieteiktajiem nelaimes gadījumiem izmaksājusi teju 75 000 eiro - no tiem 80% izmaksāti jūlija un augusta mēnešos.
Tā kā festivālu apmeklētāju skaits ir ļoti liels un, īpaši koncertu laikā, drūzmēšanās ir cieša, visvairāk raižu festivālu apmeklētājiem sagādā neveiksmīgi gūtas traumas, retāk - agresīva saķeršanās ar citiem apmeklētājiem.
“Visbiežākās traumas festivālu laikā ir lauzti deguni, gūti sasitumi un mežģījumi, kas radušies karstasinīgas dejas laikā - kritiens no skatuves, neveiklas kustības dēļ trāpīts aizmugurē stāvošajam ar elkoni un zaudēts līdzsvars. Koncertu apmeklētājiem ieteicams nesēsties vienam uz otra pleciem. Lai gan koncerta karstumā gribas redzēt pāri izstieptām rokām, BALTA pieredzē bijis desmitiem smagu traumu, kuras gūtas, plecos sēdošajam uzgāžoties pūlī stāvošajiem cilvēkiem. Līdz ar to koncerta apmeklējums sāpīgi beidzas ne vien pārgalvim, bet arī tiem, kas gadījušies blakus,” stāsta Ludmila Ščegoļeva, BALTA Produktu vadītāja, aicinot pirms došanās drūzmā izvērtēt apstākļus.
L. Ščegoļeva arī norāda - diemžēl pie nepatīkamām situācijām bieži noved pārmērīga alkohola lietošana, un atgādina - viss jādara ar mēru, jo apdrošinātāji neuzņemas finansiālu atbildību par traumām, kas gūtas alkohola reibumā.
Nepatīkamus brīžus festivāla laikā sagādā arī zādzības un pašu apmeklētāju neuzmanības rezultātā nozaudētās un apskādētās mantas un vērtslietas. Lai plānoto pasākumu neaizēnotu nepatīkami brīži, ieteicams rūpīgi pārdomāt, kas patiesi būs nepieciešams festivālā, un vērtīgās mantas tomēr atstāt mājās.
“BALTA klientu pieredzē visbiežāk festivālu laikā tiek nozaudēti vai nozagti mobilie telefoni. Lielā pūlī kabatzagļi izmanto iespēju tos nemanāmi izvilkt no jakas kabatām, uz muguras pusi pagrieztām plecu somiņām un mugursomām, tādēļ svarīgi somas neatstāt bez uzraudzības, kā arī lieki nedemonstrēt līdzi paņemtās vērtslietas un skaidro naudu. Būtiski parūpēties, lai mājas atslēgas būtu noglabātas drošā vietā. Diemžēl esam sastapušies arī ar atlīdzību pieteikumiem, kas saistīti ar izzagtiem un izdemolētiem dzīvokļiem. Festivāla apmeklētājiem nozog dzīvokļa atslēgas un, kamēr to īpašnieks bauda koncertu, viņam nezinot, dzīvoklī “paviesojas” garnadži,” stāsta L. Ščegoļeva.
Lai izvairītos no nepatīkamiem pārdzīvojumiem, jāatceras, ka telts pavisam noteikti nav piemērota glabātuve vērtīgām mantām un jau pirms festivāla apmeklējuma ieteicams painteresēties, vai festivāla teritorijā būs pieejama mantu glabātuve.
Tā kā festivāli visbiežāk noris pļavās un meža ielokos, jāuzmanās arī no kukaiņu kodumiem. Ir gadījumi, kad bišu un lapseņu dzēlieni izraisa vien vieglu tūsku, apsārtumu un niezi, tomēr, ja sākusies alerģiska reakcija, diemžēl sekas mēdz būt arī daudz nopietnākas.
“BALTA pērnās vasaras jūlijā saņēma atlīdzības pieteikumu, kad kādam vīrietim pēc irša dzēliena iestājies anafilaktiskais šoks un viņš diemžēl mira. Īpaši bīstamas ir situācijas, ja lapsene iedzeļ mutē vai rīklē, piemēram, kukaini nepamanot ēdienā vai dzērienā, tādēļ jābūt īpaši uzmanīgiem, sevišķi tad, ja dzerat saldinātu dzērienu no pudeles vai skārdenes - tad kukainis var nokļūt dzēriena traukā nepamanīts. Vasaras laikā tomēr iesakām dzert no caurspīdīgas glāzes un lietot salmiņu,” skaidro apdrošināšanas speciāliste.
Ja pēc kukaiņa koduma novērojat anafilaktiskā šoka pazīmes - strauji attīstījušos svīšanu, pampumu, ģīboņa sajūtu - šādās situācijās laika dzīvības glābšanai ir ļoti maz, tāpēc jārīkojas operatīvi - jāizsauc ātrā palīdzība vai, ja kādu iemeslu dēļ tas nav iespējams, cietušais nekavējoties jāved uz slimnīcu.
Nedēļas nogalē sinoptiķi prognozē saulainu un siltu laiku, tāpēc festivāla Positivus apmeklētājiem svarīgi jau laikus padomāt, kā pasargāt sevi no pārkaršanas un apdegšanas saulē.
“Festivālam piestāv cepure vai jebkura cita alternatīva galvas sega, kas ne vien izskatīsies labi, bet arī pasargās no saules dūriena. Jāatceras, ka saules aizsarglīdzekļi jāuzklāj vismaz 15-20 minūtes pirms došanās saulē, lai tie paspētu iedarboties,” iesaka Ludmila Ščegoļeva.
Siltā un saulainā laikā papildus jāizvērtē, vai uz vietas būs atbilstoši apstākļi līdzi paņemtās pārtikas uzglabāšanai. L. Ščegoļeva atgādina, ka teltī nevajadzētu glabāt pārtiku, kas ātri bojājas. Lai izvairītos no infekciju slimībām, regulāri jāmazgā rokas, bet gadījumā, ja ūdens un ziepes nav pa rokai, noderēs roku dezinfekcijas līdzeklis vai mitrās salvetes.