Zbigņeva Stankeviča ordinācijā piedalās arī valsts amatpersonas
Šodien Rīgas Doma baznīcā tika ordinēts Romas katoļu Baznīcas Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs un tajā piedalījās vairāki Romas katoļu baznīcas bīskapi, Latvijas valsts amatpersonas, kā arī vairāk nekā 100 katoļticīgo Latvijas iedzīvotāju.
Ordinācijas pasākums sākas ar gājienu jo Sv. Jēkaba katedrāles uz Rīgas Doma baznīcu, kurā piedalījās Latvijas un citu valstu bīskapi, kā arī patreizējais Rīgas arhibīskaps-metropolīts, kardināls Jānis Pujats.
Arī svinīgo dievkalpojumu jeb Svēto Misi, kuras laikā Stankevičs tika ordinēts par bīskapu, vadīja kardināls Pujats, piedaloties Svētā Krēsla pārstāvim - Apustuliskajam nuncijam Latvijā - arhibīskapam Luidži Bonacci, kā arī Latvijas un kaimiņvalstu bīskapiem.
Arhibīskapa ordinācijas svinībās piedalās Valsts prezidents Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), eksprezidents Guntis Ulmanis, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers (LPP/LC) ar kundzi Inesi Šleseri, kā arī vairāki Saeimas deputāti.
Jaunā arhibīskapa konsekrācijā piedalās diplomāti no vairākām valstīm, kā arī bijušie Latvijas vēstnieki Vatikānā un citi ārvalstu viesi - Romas katoļu baznīcas bīskapi no Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Ukrainas, kā arī dažādu baznīcas organizāciju vadītāji un priesteri no Polijas, Austrijas un citām valstīm.
Jau ziņots, ka Rīgas Doma baznīca par Stankeviča ordinācijas vietu izvēlēta, jo jaunais arhibīskaps-metropolīts šādi vēlas akcentēt kristīgo konfesiju labo sadarbību Latvijā, kam plāno veltīt uzmanību arī turpmākās kalpošanas laikā.
Turklāt Doma baznīcā atrodas Latvijas apustuļa un pirmā bīskapa Svētā Meinarda kaps un baznīcā Latvijas apmeklējuma laikā lūdzies pāvests Jānis Pāvils II. Doma baznīca izvēlēta arī tāpēc, ka Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, kas ir katoļu arhibīskapa sēdeklis, nav pietiekami plaša tik vērienīga pasākuma rīkošanai.
Arhibīskapa-metropolīta tituls nozīmē, ka bīskaps vada ne tikai viņam uzticēto bīskapiju, bet ir arī priekšstāvis metropolijai jeb baznīcas provincei, ko veido vairākas bīskapijas. Tā Rīgas metropolijā, kas dibināta ar pāvesta Pija XI 1938.gada 8.maija bullu "Plurimum Sane", ir četras bīskapijas - Rīgas arhibīskapija, Liepājas bīskapija, Rēzeknes-Aglonas bīskapija un Jelgavas bīskapija.
Bīskapam, kas tulkojumā no grieķu valodas nozīmē priekšstāvis, sargs, apgādnieks, ir garīga un administratīva atbildība par tam uzticēto vietējo Baznīcu, kas pastāv noteiktā teritorijā. Bīskapus, tostarp arhibīskapus, izvēlas un ieceļ Romas pāvests, kuram bīskapi arī ir tieši pakļauti.
Līdzšinējais arhibīskaps kardināls Pujats par arhibīskapu-metropolītu tika ordinēts 1991.gada 8.maijā, kad pāvests Jānis Pāvils II atjaunoja Rīgas arhidiecēzes hierarhisko vadību.
Pēc Reformācijas Latvijas teritorijā esošās bīskapijas tika iekļautas Moģilevas (ar bīskapu Sanktpēterburgā) un Žemaitijas (ar bīskapu Kauņā) arhibīskapijās. Senās Rīgas bīskapijas atjaunošana notika 1918.gada septembrī. Savukārt arhibīskapijas statusu tā ieguva 1923.gadā.
LETA jau ziņoja, ka Stankeviču par jauno Rīgas arhibīskapu-metropolītu šā gada 19.jūnijā izvēlēja pāvests Benedikts XVI, kurš vienlaikus pieņēma kardināla Pujata atlūgumu vecuma ierobežojumu sasniegšanas dēļ.
Stankevičs dzimis 1955.gadā Gulbenes rajona Lejasciema pagastā. Pēc studijām Rīgas Politehniskajā institūtā vairākus gadus strādājis inženiera specialitātē.
Atsaucoties Dieva aicinājumam uz priesterību, viņš ieguva teoloģijas maģistra grādu Ļubļinas Katoļu universitātes Teoloģijas fakultātē Polijā un, saņemot priestera svētības, 1996.gadā sāka kalpot kā vikārs Rīgas Sv.Franciska draudzē. Kalpojis arī kā Rīgas Garīgā semināra garīgais tēvs un Rīgas Jēkaba katedrāles vikārs. 2008.gadā viņš ieguva teoloģijas doktora grādu Laterāna pontifikālajā universitātē Romā.
Profesors Stankevičs ir Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta docētājs un kopš 2008.gada arī šī institūta direktors. Pārvalda poļu, angļu, itāliešu un krievu valodu.