Latvijas ģeologi dosies pētīt ledājus uz līdz šim tālāko vietu ziemeļos
Augustā Latvijas zinātnieki dosies ekspedīcijā uz Svalbāras arhipelāgu, lai līdz šim tālākajā vietā uz ziemeļiem pētītu tās ledājus un pieledāja vidi, turpinot attīstīt polāro pētījumu jomu Latvijā, informēja ekspedīcijas pārstāvis Kristaps Lamsters.
Šī būs jau sestā zinātnieku ekspedīcija uz Arktiku, bet pētījumi Svalbārā tiks veikti pirmoreiz. Līdz šim īstenotas ekspedīcijas Islandē, Grenlandē un Antarktikā. Ekspedīcijā dosies Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes ģeologi un pētnieki Lamsters, Jānis Karušs, doktorants Pēteris Džeriņs un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "Bior" pētnieks Ingus Pērkons.
Ekspedīcijas laikā pētījumu bāze būs Nikolaja Kopernika universitātes Toruņā polārstacija, kura atrodas uz arhipelāga lielākās salas - Špicbergenas. Tā ir lielākā Norvēģijas sala, kas novietota aptuveni starp Norvēģiju un Ziemeļpolu, un tā būs līdz šim tālākā vieta uz ziemeļiem, kur latvieši pētījuši ledājus.
Lamsters skaidroja, ka 60% no Svalbāras arhipelāga klāj ledāji, starp kuriem daudzus var dēvēt par pulsējošiem ledājiem. Lai gan lielākā daļa ledāju atkāpjas klimata pārmaiņu ietekmē, pulsējošu ledāju uzvedība joprojām ir līdz galam neizskaidrots fenomens. Pielietojot tādas ģeofizikālās pētījumu metodes kā radiolokāciju un mikroseismiku, zinātnieki veiks mērījumus, lai noskaidrotu ledus biezumu, termālo struktūru un zemledāja un iekšledāja noteces tīkla attīstību. Ar bezpilota gaisa kuģu un ģeoradara palīdzību tiks izveidoti zemledāja un ledāja virsmas trīsdimensionāli modeļi, kas ļaus izprast gan ledāju dinamiku pagātnē, gan prognozēt nākotnes tendences.
Pieledāja teritorijā zinātnieki ievāks paraugus, lai analizētu plaša diapazona noturīgo organisko piesārņotāju (NOP) klātbūtni. Iegūtie rezultāti ļaus raksturot tieši tādu NOP klātbūtni, kuriem raksturīga migrācija caur atmosfērā esošajiem aerosoliem, kā arī sniegs padziļinātu informāciju par ķīmisko "pirkstu nospiedumu", kuru atstāj specifiska NOP grupas savienojumu klase - hlorētie parafīni.
Iepriekš gan Grenlandes, gan Antarktikas ekspedīcijas atbalstīja SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"", un uzņēmums atsaucās arī gaidāmajai polārajai ekspedīcijai, finansiāli to atbalstot. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns pauda, ka uzņēmuma darbība ir saistīta arī ar ceļu būves materiālu ražošanu un izejvielu ieguvi, tostarp arī ar ģeoloģisko izpēti, tāpēc "Igate" ar lepnumu atbalsta savā ziņā "savējos", par kādiem uzskata LU ģeologus.