Farmācijas likuma spēkā esoša redakcija nosaka, ka aptiekas drīkst piederēt tikai farmaceitam, un nekādi izņēmumi nav pieļaujami, pārliecināta ir Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja vietniece Dzintra Lūsiņa.
"2001.gada 14.jūnijā tika pieņemti Grozījumi Farmācijas likumā, kas paredzēja, ka vispārēja tipa aptieka var piederēt tikai farmaceitam vai pašvaldībai. Vienlaicīgi ar 2001.gada 14.jūnija grozījumiem, Farmācijas likums tika papildināts ar pārējas noteikumu 14.punktu, kas paredzēja gandrīz 10 gadu pārējas periodu, kura laikā visām aptiekām līdz 2010.gada 31.decembrim bija jākļūst par farmaceitu aptiekām," skaidro Lūsiņa, vienlaikus norādot, ka pārejas periodā nedrīkstēja atvērt jaunas aptiekas, kuru īpašnieki nav farmaceiti.
Pēc Lūsiņas teiktā, iepriekš izskanējusī Aptieku attīstības biedrības valdes priekšsēdētājas un SIA "Euroaptieka" valdes locekles Ingas Zemdegas - Grāpes argumentācija par Satversmes 105.panta pārkāpumu, negrozot Farmācijas likumu, esot nepamatota.
"Nevajag jaukt īpašumtiesības un licences derīguma termiņa izbeigšanos farmaceitiskai darbībai, jo licences tika izsniegtas uz noteiktu laiku, atbilstoši Farmācijas likumam, kas licences saņēmējiem bija labi zināms. Izbrīnu rada arī tas, ka par Farmācijas likuma liberalizāciju cīnās cilvēks ar arhitekta izglītību, kurš nekad agrāk nav bijis saistīts ar farmaceitisko aprūpi, pat nodibinot Aptieku Attīstības biedrību," sašutumu pauž Lūsiņa.
Kā uzskata Lūsiņa, pašreizējais likumprojekts "Grozījumi Farmācijas likumā", atceļot ierobežojumu, ka vispārēja tipa aptieku var atvērt tikai farmaceits vai pašvaldība, radīs kārtību, kurā aptiekas varēs piederēt ikvienam komersantam, "kurš vēlas nopelnīt".
Tomēr, kā uzsver Lūsiņa, farmācijas joma esot īpaša nozare, jo skar sabiedrības veselību. Pēc Lūsiņas stāstītā Eiropas pieredze aptieku īpašumtiesību politikā liecina, ka aptieku īpašumtiesību ierobežojošā tendence dominējot pār liberalizējošo tendenci.
Tā atvērt aptiekas tikai farmaceiti drīkstot tādās Eiropas Savienības dalībvalstīs kā Dānija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Slovēnija, kā arī Turcija, ziņo Lūsiņa.
"Liberalizējot farmācijas jomu, labumu gūs tikai komersanti, bet ne sabiedrība - cietīs veselības aprūpes sistēma kopumā. Aptieku īpašumtiesību ierobežošana ir samērīga un attaisnojama ar mērķi preventīvi nodrošināt sabiedrības veselības aizsardzību, ko nosaka Satversmes 111.pants un 116 pants, kā arī Komerclikuma 4.pants. Sabiedrības interesēs ir nepieciešams, lai aptiekas piederētu speciālistam farmaceitam," saka Lūsiņa.
Jau ziņots, ka 1.jūlijā pēc gandrīz trīs stundas ilgām un aktīvām diskusijām Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā un pēc tam arī Sociālo un darba lietu komisijā tika atbalstītas vairākas izmaiņas Farmācijas likuma 36.pantā un tika nolemts, ka aptiekas kapitālsabiedrību veidā varēs darboties tad, ja tajās ne mazāk par 50% kapitāla daļu pieder farmaceitam vai arī kapitālsabiedrības valdē ne mazāk kā puse valdes locekļu ir sertificēti farmaceiti. Tas nozīmē, ka tie būs farmaceiti, kuriem ir vismaz trīs gadu pieredze nozarē, un līdz ar to tikšot izskausta iespēja, ka farmācijas biznesā liela daļa spēlētāju varētu būt bez atbilstošas izglītības un kompetences nozarē.
Saeimas Prezidijs nolēma pirmdien, 9.augustā, plkst.12 sasaukt Saeimas ārkārtas sesijas sēdi, kurā kā steidzami galīgajā lasījumā tiks skatīti arī grozījumi Farmācijas likumā.
Līdz šim Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā atbalstītais Farmācijas likuma 36.panta grozījumu teksts paredz, ka aptiekas kapitālsabiedrības veidā varēs darboties, ja ne mazāk kā 50% tās daļu pieder farmaceitam, vai arī tās valdē ne mazāk kā puse locekļu ir sertificēti farmaceiti.
Tāpat grozījumi paredz, ka novados, novadu pilsētās vai novadu pagastos, kuros iedzīvotāju skaits nepārsniedz 4000 un piecu kilometru rādiusā nav citu aptieku vai filiāļu, aptieku var atvērt farmaceita asistents, reģistrējoties kā individuālais komersants, vai nodibinot kapitālsabiedrību.
Vienlaikus komisija 23.jūlija sēdē nobalsoja par atbalstīto grozījumu nodošanu izvērtēšanai Saeimas Juridiskajam birojam un Tieslietu ministrijai, lai noteiktu, vai sagatavotajā normā nav vērojamas pretrunas vai tiesisko principu neievērošana.