Otrdiena, 23.aprīlis

redeem Georgs, Jurģis, Juris

arrow_right_alt Latvijā

Baltijā jūnijā turpināja pieaugt elektrības rēķini

© F64

Baltijas valstīs šā gada jūnijā turpināja augt vidējā elektroenerģijas cena,  informēja kompānijas "Latvenergo" pārstāvji.

Jūnijā Latvijas un Lietuvas tirdzniecības apgabalos vidējā biržas cena pieauga par 1% līdz 44,65 eiro par megavatstundu (MWh). Salīdzinājumā ar maiju, Igaunijas mēneša vidējā biržas cena pieauga par 3% līdz 43,46 eiro par MWh.

Kopumā Baltijā ikstundu cenu amplitūda jūnijā svārstījās no 0,51 līdz 200,03 eiro par MWh.

"Latvenergo" skaidroja, ka šā gada jūnijā elektroenerģijas cenas Baltijā ietekmēja augstas emisijas kvotu cenas, un ražošanas apjoma samazinājums palielināja cenu starpību starp Ziemeļvalstīm un Baltiju.

"Estlink" starpsavienojumam starp Somiju un Igauniju novērots pieejamās jaudas samazinājums par 10-19% jeb līdz 914 megavatiem (MW). Ikstundu elektroenerģijas cenas svārstīgumu ietekmēja augsts mainīgums ikdienas starpsavienojuma jaudā starp Baltkrieviju un Lietuvu, kā arī Kaļiningradu un Lietuvu.

Salīdzinot ar maiju, šā gada jūnijā Baltijas kopējais elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 5% līdz 2080 gigavatstundām (GWh). Starp Baltijas valstīm Igaunijā novērots lielākais patērētās elektroenerģijas samazinājums - par 11% līdz 569 GWh. Latvijā patēriņš samazinājās par 5% līdz 552 GWh. Jūnijā Lietuvā patēriņš bija 960 GWh, kas ir par 3% mazāk nekā maijā.

Jūnijā kopējā izstrāde visās Baltijas valstīs samazinājās par 17% līdz 957GMW, salīdzinot ar maiju. Latvijā izstrāde samazinājās par 3% līdz 408 GWh. Lietuvā elektroenerģijas izstrādes apjomi samazinājās par 9% līdz 255 GWh. Sākot ar februāri, Igaunijā izstrādes apjomi turpina samazināties, un jūnijā izstrāde samazinājās par 36% līdz 294 GWh.

Jūnijā kopējā ģenerācija Baltijā nosedza 46% no kopējā elektroenerģijas patēriņa apjoma, Latvijā izstrādes attiecība pret patēriņu bija 74%, Igaunijā - 52%, un Lietuvā - 27%.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos kopējā izstrāde Baltijā samazinājās par 22% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2018.gadā, par iemeslu tam ir veco degslānekļa elektrostaciju izstrādes samazinājums Igaunijā, ko ietekmē ražošanas izmaksu sadārdzinājums, kā arī zema pietece Daugavā.