Endziņu un vēl divas personas apsūdz deviņu nepatiesu ziņu publicēšanā

© f64

Prokuratūra trim huligānismā apsūdzētajiem viltus ziņu portālu uzturētājiem kopumā inkriminē deviņas nepatiesas ziņas.

Saskaņā ar apsūdzību, 2018.gada pavasarī un vasarā dažādās interneta vietnēs personas publicēja nepatiesas ziņas ar tādiem nosaukumiem kā "Foto: Traģēdija! Tikko Rīgā sabrucis tirdzniecības centrs "Alfa". Simtiem cilvēki gājuši bojā", "No cietuma izbēguši divi vīrieši, kuri tiek turēti aizdomās par slepkavību. Esi uzmanīgs!" un "No Olaines cietuma izbēdzis notiesātais; iespējams, uzturas Rīgā vai Daugavpilī", aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Kopumā personām inkriminēta deviņu viltus ziņu ievietošana, par kuru nepatiesumu policijā sūdzējās uzņēmumi un valsts iestādes.

Lai radītu ticamu iespaidu, ka šādi fakti ir notikuši, viltus ziņām pievienotas uzskatāmas fotogrāfijas un pēc iespējas ticamāk aprakstīti it kā notikušā apstākļi.

Valsts policija iepriekš paziņoja, ka par katru ar maldiem ievilinātu apmeklētāju personas saņēma naudu no interneta reklāmas uzņēmumiem, kuri labprāt ievietoja savu reklāmu šādos resursos. Personu noziedzīgi iegūtie ienākumi bija tieši atkarīgi no ievilināto apmeklētāju skaita.

Majevska skaidroja, ka arests personu finanšu līdzekļiem nav uzlikts, jo huligānisms nav mantisks noziegums, taču cietušie varēs tiesas procesa laikā pieprasīt segt zaudējumus.

Lieta tagad nodota Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai. Majevska uzsvēra, ka šī ir pirmā lieta Latvijā, kur personas apsūdzētas par huligānismu internetā. LETA jau vēstīja, ka viens no apsūdzētajiem ir Niks Endziņš, kurš plašāk pazīstams kā mūziķis Neids. Viņš apcietinājumā pavadīja vairākus mēnešus, un saskaņā ar apsūdzību viņam tiek inkriminēta vienas ziņas publicēšana. Pārējiem diviem kopumā inkriminēta astoņu nepatiesu ziņu publicēšana.

2018.gada jūlijā Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa sāka kriminālprocesu pēc vairāku uzņēmēju un valsts iestāžu pārstāvju iesniegumiem par to, ka interneta vidē tiek izplatītas ar drošības apdraudējumu saistītas ziņas, kas izraisījušas sabiedrisko rezonansi un neizpratni par likumību. Izplatoties šādām ziņām, tika rupji traucēts sabiedriskais miers un vairāku uzņēmumu un valsts iestāžu, kas atbild par rīcību neatliekamos gadījumos, darbība.

Policija izmeklēšanā secināja, ka kopumā internetā atrodamas vismaz septiņas analoģiska satura interneta vietnes, kurās parādījās viltus ziņu saturs - "tv-play.lv", "neticams.net", "redzams.lv", "redzams.net", "kasjauns.net", "parvisu.net" un "atklats.com". Tās uzturēja vairākas personas, lai ar viltus ziņām dalītos sociālajos tīklos, tādējādi apzināti maldinot sociālo tīklu lietotājus un pievilinot viņus apmeklēt šīs viltus ziņu lapas.

Personas bija apzināti publicējušas nepatiesu informāciju par dažāda veida traģēdijām, ceļu satiksmes negadījumiem, kataklizmām, nelaimes gadījumiem, ieskaitot lielveikala sabrukšanu, lidmašīnas katastrofu, autobusa sadursmi un citas nepatiesas ziņas ar mērķi piesaistīt pēc iespējas lielāku apmeklētāju auditoriju.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais