NRA PĒTA: jauni apliecinājumi Kremļa ietekmei caur kultūru

 
SUDMALIŅAS. Šis ir mirklis no tautas deju festivāla mēģinājuma. Krievijas pašdarbnieki ©Aculiecinieka foto

Vienošanās starp Latvijas un Krievijas kultūras ministrijām par sadarbību joprojām ir spēkā, un tāpēc tautas deju festivālā Sudmaliņas uz skatuves kāpj dejotāji sarkanās sporta jakās, bet valsts radio nekritiski jūsmo par divu Kremlim tuvu miljardieru projektu – festivālu Rīga. Jūrmala. Krievija kultūru uztver kā ārpolitikas sastāvdaļu, Latvija gan ne.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra APPC nesen publiskotais analītiskais apskats par Krievijas ietekmi caur Latgales pašvaldībām visai negatīvā gaismā parādīja Daugavpils un Rēzeknes pašvaldības. To patstāvīgi veidotā ārpolitika radot reālu apdraudējumu Latvijas valsts interesēm.

Sadarbības līgums ir spēkā

Latvija un citas rietumvalstis ievēro vislielāko piesardzību attiecībās ar Krieviju. Tikmēr lokālā līmenī Daugavpils un Rēzekne izvērš sadarbību ar Krieviju un iesaistās Krievijas interesēm atbilstošu iniciatīvu realizēšanā. Sūta bērnus ekskursijās, pieņem vēstniecības dāvinātas grāmatas, aicina uzstāties Krievijas māksliniekus, sadarbojas 9. maija svinēšanā. Kā norāda APPC: «Abās pašvaldībās vērojama nekritiska attieksme pret Krievijas iniciatīvām, ignorējot to, ka Krievija tās kultūras, humanitārās, izglītības un tautiešu politikas aktivitātes uztver kā daļu no valsts kopējās ārpolitikas un nacionālo interešu virzīšanas.» Ārlietu ministrija iebilst: «Latvijas ārpolitika ir vienota, un ir maldīgi uzskatīt atsevišķus starptautiskas sadarbības pasākumus kā atsevišķu ārpolitiku.» Tādas pašvaldību ārpolitikas nemaz neesot. Taču tādā gadījumā jautājums ir par pašas valsts piekoptās ārpolitikas akcentiem.

Nule publiskajā telpā vērojami svaigi piemēri, kas liecina par Kremļa

īstenoto politiku Latvijā. Russkij mir (Krievu pasaule) koncepts tiek izplatīts kultūras sakaru piesegā.

Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Krievijas Federācijas Kultūras ministrijas vienošanās par sadarbību ir noslēgta 2002. gadā un automātiski tiek pagarināta ik pēc pieciem gadiem, ja puses nav rakstiski iebildušas. Dokuments joprojām skatāms pie aktuālajiem starpministriju līgumiem un programmām Kultūras ministrijas mājaslapā.

Etnogrāfija sporta jakās

Tieši pamatojoties uz šo dokumentu, pagājušajā nedēļā uz IX Starptautiskā tautas deju festivāla Sudmaliņas skatuves Dzegužkalnā kāpa Krievijas dancotāji koši sarkanās treniņtērpa jakās ar uzrakstu Russia uz muguras. Kāpēc tieši Krievijas pārstāvji tiek aicināti, ja pasaulē ir desmitiem citu Latvijai krietni draudzīgāku valstu? Skaidrojums ir visai prozaisks. Jo Krievija ir ieinteresēta savu vērtību iesakņošanā ārpus savām robežām un samaksā savējiem māksliniekiem gan par sarkanajām jakām, gan tautastērpiem, gan ceļu. Kārtību, kā līdz mūsu festivālam nonāk ārvalstu dalībnieki, Neatkarīgajai apstāstīja Latvijas Nacionālā kultūras centra latviešu skatuviskās dejas eksperte Maruta Alpa. Vispirms centrs izsūta uzaicinājumu piedalīties festivālā tām valstīm, ar kurām Latvijai noslēgts sadarbības līgums. Vēstniecības savukārt uzaicinājumu nodod savas valsts pašdarbniekiem. Ja interesenti atrodas, festivāla komisijai tiek atsūtīts priekšnesumu videomateriāls. Sniegums tiek izvērtēts, un deju kopa vai nu saņem, vai nesaņem uzaicinājumu. Ja attiecīgā valsts piešķir naudu vai pašiem dancotājiem izdodas samest nepieciešamos līdzekļus, viņi atbrauc. Šogad festivālā ieradās viesi no desmit valstīm, Krievijas Podmoskovnie Vechera ieskaitot. «Skatītāji nāk skatīties deju, nevis politisko kontekstu,» rezumē dejas eksperte Maruta Alpa.

Rīga. Jūrmala. Kremlis

Bet ne jau tikai Krievijas valdības iestāžu piešķirtās finanses ietekmē Latvijas kultūras dzīves saturu. Spilgts piemērs tam ir akadēmiskās mūzikas festivāls Rīga. Jūrmala, kura atklāšana gaidāma šīs nedēļas nogalē. Kultūras dzīves eksperti nekritiski jūsmo par mūzikas pērlēm un zvaigznēm, kas ieradīsies Latvijā, pilnībā ignorējot faktu, ka šīs pērles izbārsta divi Kremlim tuvi miljardieri - Pjotrs Avens un Mihails Fridmans. Viņu abu vārdi ir iekļauti Kremlim un personīgi prezidentam Putinam tuvo personu sarakstā, kas ASV politiķu zināšanai tika sagatavots pēc Kongresa pieprasījuma. Avens un Fridmans līdzfinansē šo festivālu, organizē un pamudina iesaistīties savā projektā arī vietējos uzņēmējus. Un tādējādi «pērk Rietumu elites». Ar šādu formulējumu par abu Latvijas kultūras mecenātu biznesa un kultūras rosību pērn nāca klajā domnīcas Free Russia Foundation pētnieks Iļja Zaslavskis - no vienas puses, Krievijas oligarhi palīdz Kremlim īstenot ieguldījumus stratēģiskos objektos un pirkt Rietumu elišu labvēlību sankciju apiešanas nolūkā. No otras - arī Kremlim tuvajiem personāžiem nepieciešams atkāpšanās ceļš gadījumam, ja saite ar politisko darba devēju pārtrūkst. Un abu miljardieru biznesa impērijas intereses ir visai plašas - enerģētika, informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas, veselības aprūpe, mazumtirdzniecība, finanses, arī Eiropas naftas un gāzes bizness.

Bet kultūra ir līdzeklis. Agrāk Krievijas biznesa kontaktu biržas funkcijas Latvijā pildīja popmūzikas festivāls Jaunais vilnis. Uz skatuves Alla Pugačova un Filips Kirkorovs, bet zālē un restorānos ietekmīgi Krievijas cilvēki - uzņēmēji, politiķi, noziedznieki. Tagad šo funkciju pārņem Rīga. Jūrmala. Pērles citas - akadēmiski izsmalcinātas, bet mērķis, kādēļ tās nokaisītas latviešu inteliģencei degungalā, tas pats vecais.