Latvijas katoļu baznīca iegūs jaunu vadītāju, kardinālam Jānim Pujatam atstājot šo amatu. Rīt Doma baznīcā notiek Romas katoļu baznīcas Rīgas arhidiecēzes arhibīskapa – metropolīta Zbigņeva Stankeviča konsekrācijas svinības.
Rīgas arhidiecēzi viņš uzņemsies vadīt pēc tam, kad 21. augustā notiks viņa ingress jeb īpaša amatā ievadīšanas ceremonija. Jaunais bīskaps pauž gatavību veidot atklātu katoļu baznīcas dialogu ar sabiedrību, nevis izvairīties no problēmām, bet gan tās risināt, nebīstoties no konfrontācijas. Savus vārdus viņš apliecinājis darbos, uzrakstot atklātu vēstuli, kurā skaidro nākamā amata prioritātes un attieksmi pret vairākām sabiedrībā aktuālām tēmām. Ticīgie cer, ka līdz ar viņa stāšanos amatā katoļu baznīcā ienāks citas vēsmas, tāpēc vārdu salikums "jaunais arhibīskaps" vērtējams arī šādā aspektā.
Z. Stankevičs dzimis 1955. gada 15. februārī Gulbenes rajona Lejasciema pagastā. Līdz 1990. gadam viņš strādājis inženiera specialitātē. Katoļu baznīcas nākamais vadītājs atklājas ļoti cilvēciski, neslēpjot, kā juties, kad pāvests Benedikts XVI viņu nominējis par Rīgas arhibīskapu. Mana sirds izkusa, es apstulbu, sākumā man no šoka gribējās raudāt – neslēpj bīskaps. Viņš norāda uz divām zīmīgām sakritībām. Par pāvesta lēmumu viņš uzzināja 16. jūnijā pēc sarunas ar nunciju. Pirms 14 gadiem šajā pašā datumā Z. Stankevičs tika ordinēts par priesteri. "Savukārt 1990. gada 8. augustā, pēc gada ilgām pārdomām, nolēmu aiziet pie sava garīgā tēva Viktora Pentjuša, lai viņam pajautātu, ko viņš domā par manu priestera aicinājumu. Kā viņš atvēra muti, trijās minūtēs man bija viss skaidrs. Apstākļi tagad diktēja, ka tieši 8. augustā ir paredzēta mana konsekrācija," atklājis nākamais katoļu baznīcas vadītājs intervijā laikrakstam Svētdienas Rīts un portālam www.lelb.lv.
Z. Stankevičs savā atklātajā vēstulē nevairās runāt par attieksmi pret homoseksualitāti un pedofiliju, jo vēlas kliedēt sabiedrībā pastāvošos aizspriedumus pret baznīcu. Viņš norāda, ka cilvēkam ir jātiek pieņemtam un akceptētam neatkarīgi no viņa seksuālās orientācijas un baznīca nav homoseksuālistu ienaidnieks, bet gan piedāvā iespēju sakārtot savu dvēseli. Savukārt pedofiliju viņš nodēvējis par atbaidošu noziegumu, pret kuru katoļu baznīca ir gatava cīnīties visiem iespējamiem līdzekļiem.
Z. Stankeviča galvenā prioritāte jaunajā amatā būs Latvijas garīgā atmoda, kam par pamatu viņš uzskata ģimeni – tieši tā ieaudzina attieksmi, tajā skaitā arī pret valsti. Viņš vēlas atvērtu, cieņas pilnu dialogu ar sabiedrību un starpkonfesionālu sadarbību. Jau tas vien, ka Z. Stankevičs tiek konsekrēts luterāņu dievnamā – Doma baznīcā –, liecina par labu sadarbību un virzību uz ekumēnisku kristīgo vidi. "Manā sirdī ir milzīga vēlēšanās turpināt mūsu sadraudzību ar brāļiem luterāņiem, attīstīt tālāk dialogu, un, lai tas varētu virzīties uz priekšu, mums ir vajadzīga sadarbība visdažādākajās jomās," jau minētajā intervijā uzsver Z. Stankevičs.
Vatikāna radio viņš teicis, ka jaunajā amatā cer pirmām kārtām saglabāt mieru un iekšējo brīvību un sola nesākt drudžainas izmaiņas, bet gan stimulēt to potenciālu, kas jau ir katoļu baznīcā, tās priesteros un lajos – vienkārši ticīgos, bet nekonsekrētos cilvēkos.
***
DOSJĒ
Zbigņevs Stankevičs
- 1970. gadā beidzis Eglaines pamatskolu, 1973. gadā – Ilūkstes 1. vidusskolu.
- 1978. gadā absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu.
- 1996. gadā ieguvis maģistra grādu Ļubļinas Katoļu universitātes Teoloģijas fakultātē Polijā, 2008. gadā piešķirts doktora grāds teoloģijā Laterāna pontifikālajā universitātē.
- Strādājot laicīgo darbu, no 1980. līdz 1990. gadam bijis kristiešu – ekumēņu kopienas loceklis.
- Bijis docētājs Rīgas Metropolijas garīgajā seminārā un Katehētikas institūtā, fundamentālteoloģijas docētājs Rīgas Teoloģijas institūtā un Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā. No 2008. gada 8. decembra – Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta direktors un Rīgas Metropolijas garīgā semināra garīgais tēvs.
- Ir astoņas zinātniskās publikācijas, tajā skaitā piecas no tām svešvalodās.
- Aktīvi nodarbojies ar sportu, iegūta 1. sporta klase vieglatlētikā, vaļasprieks – kalnos kāpšana. Savulaik praktizējis jogu.
- Zina latviešu, poļu, krievu, itāliešu, angļu valodu, spēj saprasties un izmantot literatūru arī franču un vācu valodā.