NRA PĒTA, vai eksperimentēs, izrakstot tikai lētākās zāles
No nākamā gada 1. aprīļa kompensējamajiem medikamentiem receptē ārsta pienākums būs izrakstīt tikai zāļu aktīvo vielu. Veselības ministrijas sagatavotās izmaiņas vakar apstiprināja valdība. Būtiski jautājumi par šīm izmaiņām bija tikai premjerministram Krišjānim Kariņam, bet iebildumi Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai.
Veselības ministrija pamato šādu izmaiņu nepieciešamību ar vēlmi samazināt zāļu cenas un pacientu līdzmaksājumus. Katru gadu pacienti pārmaksā par zālēm, iegādājoties dārgākas zāles, nevis līdzvērtīgas efektivitātes lētākas zāles. Šobrīd zemākas cenas medikamentus lieto aptuveni 35 procenti pacientu. Pacienti, iegādājoties nereferences medikamentus, tas ir zāles, kas nav lētākās savā grupā, pārmaksājuši gandrīz 25 miljonus eiro.
Pašlaik ir spēkā noteikumi, ka ārsts pēc sava ieskata, izrakstot valsts kompensējamās zāles, var norādīt konkrētas zāles un var arī atzīmēt, ka zāles var aizstāt un farmaceits pacientam var aptiekā izsniegt lētāko medikamentu. Taču no nākamā gada ārsta pienākums būs receptē ierakstīt tikai zāļu aktīvo vielu jeb vispārīgo nosaukumu un aptiekā pacientam izsniegs uz to brīdi lētākās zāles. Noteikumi arī paredz, ka ārsts, izrakstot recepti, var lietot firmas nosaukumu tikai gadījumos, kad ir medicīniska rakstura nosacījumi, piemēram, blakusparādības, lietojot kompensējamo zāļu sarakstā esošās lētākās līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles vai, piemēram, šaura terapeitiskā indeksa zāļu izrakstīšanas gadījumā. Zāļu vispārīgā nosaukuma izrakstīšanai jābūt vismaz 70 procentos gadījumu no visa gada laikā kopējā izrakstīto zāļu daudzuma. Veselības ministrija norāda, ka zemākās cenas zāļu lietošana tiek veicināta daudzās Eiropas valstīs neatkarīgi no ienākumu līmeņa, piemēram, Dānijā, Vācijā, Somijā, Nīderlandē, Spānijā, Portugālē, Rumānijā, Zviedrijā, kā arī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā.
Valdības sēdē pret šiem grozījumiem uzstājās Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis, ģimenes ārsts Pauls Princis. Ģimenes ārsti norāda, ka lielākā daļa pacientu ilgstoši lieto vienas, jau atrastas un pārbaudītas zāles, bet ar citām zālēm katram pacientam nav pieredzes. Ģimenes ārstam izrakstot zāļu vispārīgo nosaukumu, pacienti sāks saņemt zāles, kuras iepriekš nav lietojuši, turklāt tās ik ceturksni var arī mainīties. «Šādas izmaiņas pacientiem radīs apjukumu, mazinās līdzestību un radīs neticību ārstēšanai, kas pasliktinās ārstēšanas rezultātus,» sacīja P. Princis. Ja pacienti vēlas saņemt lētāko medikamentu, arī pašlaik ārsts to var izrakstīt un pacients var saņemt. Nav pamatoti likt pārējiem pacientiem piedalīties eksperimentos un pārbaudīt, vai konkrētajā laika periodā lētākās zāles dod vēlamo terapeitisko efektu. Iepriekš Neatkarīgajai Veselības ministrijā arī atzina, ka situācija, ka pacientam izraksta zāles un tikai aptiekā viņš uzzina, kādas konkrēti zāles būs jālieto, var būt, tāpat kā tāda, ka pēc pusgada pacientam aptiekā jau izsniegs citu medikamentu, jo būs mainījies lētāko zāļu saraksts. Bažas par likumprojektu bija premjerministram K. Kariņam, kurš vienīgais uzdeva jautājumus, un viens no tiem - vai tiešām mēs neticam ārstiem, kuri vislabāk zina, kādas zāles pacientam vajadzētu izrakstīt. «Esmu bažīgs par šo likumprojektu,» atzina premjers, bet veselības ministre Ilze Viņķele apsolīja sekot tā ieviešanai un, tiklīdz «kaut kas neies, kā vajag», rīkoties.