JKP sašutuši par centieniem Mežvietu slepus atkārtoti apstirpināt VDD vadītāja amatā

© F64

Jaunā konservatīvā partija (JKP) "pauž sašutumu" par to, ka Normunda Mežvieta atkārtota apstiprināšana Valsts drošības dienesta (VDD) vadītāja amatā esot iecerēta paslepus un prasa no viņa atskaiti par paveikto VDD atbildības sfērās viņa darbības laikā.

Kā pastāstīja JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe, politiskais spēks šodien koalīcijas sadarbības sanāksmē rosināja no valdības sēdes šodienas darba kārtības izņemt punktu par Mežvieta atkārtotu apstiprināšanu VDD vadītāja amatā uz vēl pieciem gadiem.

Šāds aicinājums izteikts, jo Mežvieta atkārtota apstiprināšana amatā esot virzīta lielā slepenībā, viņš nav iztaujāts un viņa kandidatūra nav apspriesta nedz Saeimas atbildīgajās komisijās, piemēram, Nacionālās drošības komisijā, nedz arī parlamenta frakcijās, skaidroja Strīķe. Viņa norādīja, ka politiskais spēks par šī jautājuma skatīšanu esot ticis informēts "tikai vakar".

Ņemot vērā, ka Mežviets VDD vadījis jau piecus gadus, JKP pieprasījusi koalīcijas partneriem "nodrošināt caurspīdīgu, saprotamu VDD vadītāja izvēles procesu, lai būtu skaidrs, ka iestādes vadītāja amatam ir izvēlēts labākais kandidāts", pauda JKP frakcijas vadītāja.

Strīķe uzskata, ka Mežvietam jāsniedz atskaite par padarīto pēdējos piecos gados, tāpat politiskais spēks vēlas uzdot jautājumus saistībā ar "Moneyval" ziņojumā aktualizētajām problēmām, cīņu ar ēnu ekonomiku un paveikto informatīvās telpas aizsardzībā.

Politiķe paziņoja, ka tāpat JKP esot svarīgi uzzināt datus par apkarotajiem un atklātajiem noziegumiem, cīņa ar kuriem ir likumā noteikts VDD pienākums - ekonomiskās noziedzības, terorisma, kaitniecības un citus valsts drošību un varu apdraudošus noziedzīgu nodarījumu, bandītisma, korupcijas, naudas viltošanas, kā narkotisko un citu stipras iedarbības vielu vai šaujamo un cita veida ieroču, sprāgstvielu nesankcionētas izplatīšanas un citu likumā minēto noziegumu apkarošana.

Strīķe uzskata, ka lielas steidzamības šī jautājuma virzībā neesot un ka ir nepieciešams atrast iespējami labāko kandidātu. Pēc Mežvieta uzklausīšanas JKP lemtu par to, vai atbalstīt vai neatbalstīt viņa kandidatūru, norādīja politiķe. Viņa piebilda, ka pašlaik JKP savu kandidātu uz posteni nepiesaka.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) aģentūrai LETA apliecināja, ka šodienas valdības sēdes slēgtajā daļā ir iekļauts jautājums par Mežvieta apstiprināšanu uz vēl vienu amata pilnvaru termiņu. Plašākus komentārus viņš solīja sniegt pēc valdības sēdes.

JKP līderis Jānis Bordāns jau uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām pauda kritisku attieksmi pret vairāku izmeklēšanas un drošības iestāžu vadītāju darbu. Jau tolaik izskanēja Bordāna kritika pret ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbu, ko tagad pēc JKP iniciatīvas sākts vērtēt, kā arī kritiski vārdi tika veltīti Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājam Jēkabam Straumem un tolaik vēl Drošības policijas vadītājam Mežvietam. Politikas kuluāros tika stāstīts pat par jau gataviem "atlaižamo personu sarakstiem".

Likums paredz, ka VDD priekšnieku amatā uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets pēc attiecīgās nozares ministra ierosinājuma. Trīs mēnešus pirms amata pilnvaru termiņa beigām pēc attiecīgā ministra ieteikuma Ministru kabinets pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai pamatotu lēmumu par atbrīvošanu no valsts drošības iestādes vadītāja amata.

Latvijā

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) pagājušajā gadā reģistrēja kārtējo meitasuzņēmumu – šoreiz Ungārijā. Tagad uzņēmums strauji paplašina savu klientu loku Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Ungārijā, Vācijā, Rumānijā, Bulgārijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un pat Āfrikā.

Svarīgākais