Vairāk nekā pusei iedzīvotāju ir svarīgi, lai preces iepakojums ir videi draudzīgs
Latvijā 58% iedzīvotāju, iegādājoties preces, kopumā ir svarīgi, lai preču iepakojums būtu videi draudzīgs un pārstrādājams, liecina atkritumu apsaimniekotāja "Latvijas Zaļais punkts" un pētījuma centra SKDS aptauja.
Aptaujā noskaidrots, ka visatbildīgāk pret videi draudzīgu iepakojumu attiecas vecāka gadagājuma respondenti. Latvijā 64% aptaujāto vecumā no 64 līdz 75 gadiem atzinuši, ka viņiem ir svarīgi, lai iepakojums būtu videi draudzīgs, kamēr vecuma grupā 18-24 gadi 47% respondentu tas nav svarīgi.
Lai samazinātu iepakojuma patēriņu, patlaban iedzīvotāji izvēlas dažādas metodes. Lielākā daļa iespēju robežās cenšas iepakojumu izmantot atkārtoti (65%), kamēr mazāk ir to, kuri apmeklē veikalu, līdzi ņemot savu iepakojumu. Trešdaļa jeb 34% aptaujāto uz veikalu dodas ar auduma maisiņu, stikla trauku sveramajiem produktiem un citām lietām. Vēl daļa aptaujāto, iepērkoties atturas no plastmasas maisiņu izmantošanas - piemēram, iegādājoties biezpiena sieriņus, tos neliek atsevišķā plastmasas maisiņā, bet gan pie citiem produktiem.
Tāpat aptaujā atklāts, ka 22% iedzīvotāju cenšas izvēlēties preces, kas jau ir iepakotas videi draudzīgā un pārstrādājamā iepakojumā. Savukārt 15% iedzīvotāju nedara neko, lai mazinātu preču iepakojuma patēriņu.
Sievietēm, salīdzinoši biežāk nekā vīriešiem, ir svarīgi, lai iegādāto preču iepakojums būtu videi draudzīgs un pārstrādājams (attiecīgi 64% un 52%). Bet gados jaunāki cilvēki veikalā biežāk atsakās no plastmasas maisiņiem - to minējuši 38% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem.
"Latvijas Zaļais punkts" direktors Kaspars Zakulis sacīja, ka jaunieši ikdienas steigā nepievērš tik lielu uzmanību saviem paradumiem. Arī attiecībā uz atkritumu šķirošanas paradumiem jauniešu auditorija, lai arī ir visinformētākā un atzīst, ka izprot atkritumu šķirošanas nepieciešamību, ir viskūtrākā kā biežāko iemeslu minot savus ieradumus, nevis konteineru vai informācijas trūkumu, viņš sacīja.
"Visticamāk, ka galvenais iemesls ir tas, ka jaunieši šajā vecumā joprojām dzīvo ar vecākiem, kuri veic pirkumus, gatavo maltītes un veic mājas soli. Taču iepakojums, kuru nav iespējams nodot otrreizējai pārstrādei, rada lielu atkritumu apjomu un slodzi apkārtējai videi. Lai gan daudzi vietējie ražotāji jau iepako savus produktus dabai draudzīgā iepakojumā, ikviens no mums var sniegt vēl lielāku ieguldījumu, atsakoties no plastmasas maisiņiem un pilnveidojot savus iepirkšanās paradumus," pauda Zakulis.
Pētījumu pērnā gada novembrī veica SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.