Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) būtu jāsinhronizē ministriju darbs pie administratīvi teritoriālās reformas un citām valstī notiekošajām reformām, secinājuši Rēzeknes pilsētas un tuvējo Rēzeknes un Viļānu novadu pašvaldību speciālisti.
Rēzeknes dome, ņemot vērā arī Rēzeknes un Viļānu novada pašvaldību speciālistu viedokli, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP) nosūtījusi vēstuli, paužot nostāju, ka pašvaldību reformas īstenošanas laikā jāvērtē katras pašvaldības patstāvības tiesības, kā arī novadu apvienošanai jābūt sinhronizētai ar citām jomām.
Pašvaldības lūdz skaidrot, vai pēc novadu reformas ieviešanas tiks palielināts pašvaldību funkciju skaits. Pašvaldības uzskata, ka konkrētā reforma pārāk maz sasaucas ar reformām citās jomās un vēl joprojām nav iezīmēta kopaina ar reāliem, aprēķinātiem ieguvumiem.
"Pagaidām ministriju savstarpēja sadarbība ir bijusi vāja, līdz ar to pašvaldības vienojušās, ka ministriju sadarbība būtu jākoordinē Ministru prezidentam Kariņam, lai nodrošinātu pašvaldību reformas sinhronizāciju ar reformām citās jomās," pausts vēstulē.
Vēstulē arī pausta nostāja, ka reģionālā sabiedriskā transporta tīklam jābūt pašvaldības kompetencē, turklāt jaunā tīklojuma izveidē jāņem vērā arī reformas izglītības jomā.
Tāpat pašvaldības secinājušas, ka joprojām nav veikti konkrēti finanšu aprēķini, kas uzskatāmi pierādītu, ka plānotā reforma būs veiksmīga. "Līdz šim liela daļa ministrijas amatpersonu uzmanības veltīta administratīvo teritoriju konfigurācijai, nevis pašvaldības pakalpojumu izvērtējumam, kur pašvaldību sadarbība, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību, jau notiek," uzskata pašvaldības.
Piemēram, Rēzeknes būvvalde nodrošina pakalpojumus arī Viļānu novadā, Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona ir Rēzeknes pilsētas un Rēzeknes novada kopējā iestāde, bet Rēzeknes atskurbtuve nodrošina pakalpojumus gan Viļānu, gan Rēzeknes novadā.
"Novadu un pilsētu apvienošana, lielāku novadu izveidošana, prasīs ievērojamus izdevumus, taču vēl joprojām nav sniegta konkrēta atbilde, vai šīs izmaksas būs jāsedz pašvaldībai, kas tādā gadījumā var radīt ievērojamus budžeta izdevumus. Deputātu skaita samazināšana ekonomēs 190 000 eiro, taču administrācijas pārkārtošana pēc mūsu aprēķiniem varētu prasīt divus miljonus eiro. Pagaidām nav skaidrs, kā šie izdevumi tiks segti," vēstulē ministram raksta Rēzeknes dome.
Tāpat neesot skaidri iezīmēta reformas būtība, jo medijos tā tiek prezentēta kā administratīvi teritoriālā reforma, savukārt klātienē esot izteikts apgalvojums, ka tā ir pārvaldības reforma, kas, pēc vēstules autoru domām, liecina par konkrētības trūkumu.
Pēc pašvaldību speciālistu aprēķiniem, lai nodrošinātu Rēzeknes sasniedzamību jaunā novada iedzīvotājiem, nepieciešami 37 miljoni eiro. Mērķdotācijas līdzekļi 2019.gadā kopā visām pašvaldībām ir 1 970 452 eiro, kas nav pietiekami un pilnībā nenodrošina pat ikdienas uzturēšanas darbu finansēšanu, apgalvo vēstules autori.
Rēzeknes dome arī norāda, ka tā neatbalsta ieceri paralēli administratīvi teritoriālajai reformai mainīt arī pašvaldību velēšanas sistēmu no proporcionālas uz mažoritāro vai jaukto.
Jau vēstīts, ka visu trīs pašvaldību deputāti lēmuši veidot darba grupu piedāvātās ATR izvērtēšanai.
Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs (V) skaidrojis, ka viens no galvenajiem darba grupas uzdevumiem būs izvērtēt, vai reforma tiešām sasniegs mērķus. Viņam ir bažas par pārstāvniecību iespējamajā jaunajā domē, kas nozīmēs konfliktu pilsētas un lauku interešu aizstāvībā.