Izvērtējot pagājušajā nedēļā Saeimā pieņemtos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz, ka turpmāk Latvijā mājlopus drīkstēs kaut arī atbilstoši reliģiskajām tradīcijām, Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome (DzAĒP) konstatējusi, ka šie grozījumi ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) pamatnostādnēm par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību.
Kā aģentūru LETA informēja DzAĒP, ņemot vērā šīs pretrunas un to, ka Dzīvnieku aizsardzības likums Saeimā ir atvērts, padome iesniegšot priekšlikumu izslēgt no likuma rituālo nokaušanu kā lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanas veidu.
DzAĒP konstatējusi, ka pērn septembrī apstiprinātajos priekšlikumos Eiropas Padomes regulai par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā viennozīmīgi ir norādīts, ka izņēmumus attiecībā uz rituālo kaušanu nacionālajā likumdošanā var paredzēt tikai tajos gadījumos, kad "šīs darbības neiespaido dzīvnieku izcelsmes produktu tirgu un to pamatā nav nolūka veikt ražošanu".
DzAĒP uzsver, ka minētie grozījumi tika iniciēti "viena konkrēta uzņēmuma ražošanas interesēs, tāpēc to pieņemšanas pamatojums neatbilst kopējām ES pamatnostādnēm par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā".
Tāpat DzAĒP norāda, ka jaunajā likuma redakcijā iekļautie jēdzieni "reliģiskā kopiena" un "reliģiskās kopienas tradicionālās gaļas ieguves metodes" neatbilst patlaban spēkā esošajam Reliģisko organizāciju likumam, tādējādi lauksaimniecības dzīvnieku rituālās kaušanas regulējums ar jauno Dzīvnieku aizsardzības likuma normu nav iespējams.
DzAĒP arī prasīs Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju izvērtēt balsošanas procedūras neievērošanu vienā no balsojumiem par Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumiem, kurā saskaņā ar balsošanas rezultātiem it kā ir piedalījies deputāts Vents Armands Krauklis (TP), lai gan balsošanas laikā viņš pie Saeimas diskutēja ar piketētājiem.
Kā zināms 17. septembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, turpmāk atļaujot kaut dzīvniekus atbilstoši reliģiskajām tradīcijām. Par šiem grozījumiem nobalsoja 45 Saeimas deputāti, pret - 40, bet divi atturējās. Saeima noraidīja priekšlikumu neskatīt minēto jautājumu, kā arī noraidīja priekšlikumu atgriezt likumprojektu atbildīgajai komisijai.