Ušakovam būs jāziņo KNAB par savas dzīvesvietas maiņu

 
©Dāvis Ūlands/ F64 Photo Agency

Rīgas pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" iepirkumu lietā aizdomās turētajam bijušajam Rīgas mēram un jaunievēlētajam Eiropas Parlamenta (EP) deputātam Nilam Ušakovam (S) ir piemērots drošības līdzeklis - dzīvesvietas maiņas paziņošana, apstiprināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Kriminālprocesa likumā teikts, ka dzīvesvietas maiņas paziņošana ir aizdomās turētā saistība ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā rakstveidā informēt izmeklētāju par dzīvesvietas maiņu, norādot dzīvesvietas jauno adresi. LETA jau vēstīja, ka nesen EP vēlēšanās uzvarējušais Ušakovs devies uz Beļģiju, lai tās galvaspilsētā Briselē strādātu EP.

KNAB apstiprināja, ka Ušakovam piemērots aizdomās turētā statuss pēc Krimināllikuma panta par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem vai to traucēšanai speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu vai ierīču aprites aizlieguma pārkāpšanu. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos uz laiku līdz pieciem gadiem.

Tāpat birojā atgādināja, ka, veicot procesuālās darbības konkrētajā kriminālprocesā, KNAB Ušakova darba kabinetā Rīgas domē izņēma ierīci, kas izmantojama sevišķā veidā veicamajiem operatīvās darbības pasākumiem. Pats Ušakovs sociālajā tīklā "Facebook" iepriekš norādījis, ka izņemtā ierīce bijusi "paštaisīta ierakstoša ierīce", kas atradusies plauktā. "Kā es sapratu no apraksta, runa ir par līmētu albumu, kurā bija iebūvēti kamera un mikrofons," skaidrojis Ušakovs. Viņš arī norādījis, ka ierīces atrašanās kabinetā viņam radījusi izbrīnu.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka pārsvarā par minēto noziegumu personām piemēro naudas sodus. Rīgas domē jau ir viena amatpersona, kas sodīta šādā pārkāpumā, proti, 2016.gadā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piemēroja 1850 eiro sodu Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktoram Anatolijam Aļeksejenko par mobilā tālruņa signāla slāpēšanas iekārtas glabāšanu. Aļeksejenko spriedumu pārsūdzēja, taču nākamās tiesu instances to nemainīja. Aļeksejenko 2016.gadā aģentūrai LETA sacīja, ka šī ierīce bija sena dāvana, kuru viņš ieguva 2004.gadā un kopš tā laika par tādu aizmirsa un neizmantoja.

Krimināllikums paredz atbildību par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem vai to traucēšanai speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu vai programmatūras aprites aizlieguma pārkāpšanu. Speciālās ierīces pēc savas būtības ir tādas ierīces, kuru tiesiska izmantošana atļauta tikai izmeklēšanas iestādēm un specdienestiem, un šo ierīču aprite fiziskām personām ir aizliegta.

Operatīvās darbības likumā skaidrots, ka operatīvās darbības pasākumi ir, piemēram, personas izsekošana, korespondences kontrole, publiski nepieejamas vietas videonovērošana un sarunu noklausīšanās.

LETA jau ziņoja, ka KNAB ir sācis kriminālprocesu saistībā ar trim "Rīgas satiksmes" veiktajiem iepirkumiem - par 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013.gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013.gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.

Kriminālprocesā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērnā decembra sākumā sešām no septiņām šajā lietā aizdomās turētajām personām kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Tie bija ilggadējais partijas "Gods kalpot Rīgai" biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks, "Rīgas satiksmes" Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, bijušais "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, tramvaju un trolejbusu ražotāja "Škoda Transportation" amatpersona Vladislavs Kozaks, uzņēmējs Māris Martinsons un uzņēmējs Edgars Teterovskis.

Savukārt Teterovska dzīvesbiedrei un Kozaka savulaik vadītā, nu jau likvidētā uzņēmuma "Tram Servis Riga" valdes loceklei Elīnai Kokinai jau sākotnēji tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Krjačeks tika atbrīvots nedēļu pēc aizturēšanas. Februāra vidū pret 200 000 eiro lielu drošības naudu tiesa nolēma atbrīvot arī Bemhenu, pret 100 000 eiro - Volkinšteinu, bet pret 70 000 eiro arī Teterovski. Savukārt aprīļa sākumā no ieslodzījuma pret 500 000 eiro lielu drošības naudu tika atbrīvots Martinsons, savukārt Kozaks tika atbrīvots 26.aprīlī un viņam netika noteikta drošības nauda.

No KNAB iepriekš skaidrotā par "Rīgas satiksmes" kriminālprocesu izriet, ka tas sākts par to, ka Čehijas un Polijas uzņēmumu pārstāvji, vienojoties ar Rīgas domes un "Rīgas satiksmes" atbildīgajām amatpersonām, kā arī ar "Rīgas satiksmi" saistītā uzņēmuma pārstāvjiem, noziedzīgo darbību īstenošanai piesaistīja fizisku personu un ar viņu saistītas personas. Šīs personas nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodrošināja finanšu plūsmu, piesaistot gan reāli darbojošos, gan arī fiktīvus uzņēmumus, tādējādi nodrošinot kukuļu maksāšanu Rīgas domes un "Rīgas satiksmes" atbildīgām amatpersonām saistībā ar trim iepirkumiem.

KNAB arī norādīja, ka biroja sāktajā kriminālprocesā kukuļu summas veido procenti no kopējās noslēgtā līguma summas. Darbs, lai precizētu kukuļa summas KNAB kriminālprocesā, turpinās. Tāpat KNAB nekomentē vai kāds statuss ir piemērots Rīgas domes amatpersonām.

"Nekā personīga" ziņoja, ka par katru Rīgai piegādāto trolejbusu, autobusu un tramvaju kukuļos maksāts vidēji 5-7%. Trīs iepirkumu summa kopā pārsniedz 270 miljonus eiro, tādejādi kukuļos varētu būt samaksāti 13,5-20 miljoni eiro.

KNAB iepriekš informēja, ka biroja un ārvalstu partnerdienestu sadarbība šajā jomā tika sākta nedaudz vairāk kā pirms gada, kad KNAB informēja Polijas Pretkorupcijas dienestu (CBA) un citus partnerdienestus par konkrētu personu, iespējams, noziedzīgu rīcību. Pamatojoties uz KNAB sniegto informāciju, CBA sāka savu kriminālprocesu. KNAB uzsvēris, ka CBA publicētā informācija par kukuli 800 000 eiro vērtībā ir provizorisks aprēķins, kuru CBA līdz šim ir konstatējuši, taču izmeklēšana šajā aspektā tiek turpināta un summas vēl var pieaugt.