Pabriks par finanšu problēmām Latvijas Radio: Valsts tādus ieguldījumus varētu atļauties

Latvijas mediju vide mūsdienu apstākļos nav nostiprinājusies nepietiekami labas augstākā līmeņa pārvaldības un arī finansējuma trūkuma dēļ, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Komentējot Latvijas mediju vides pārvaldības nepilnības, ministrs izcēla gan bažas par nepietiekamu profesionalitāti, gan arī par nepiemērotu pārvaldības modeli, kurā ietilpst arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).

Runājot par finansējuma trūkumu, Pabriks uzsvēra, ka nevienā nozarē nav iespējams panākt vēlamo situāciju, turot šo nozari "pusbada stāvoklī". Pievēršoties nokaitētajām attiecībām starp Latvijas Radio Ziņu dienestu un vadību, politiķis izteicās, ka radio pilnvērtīgai funkcionēšanai nav nepieciešami simtiem miljoni eiro, kā tas ir, piemēram, veselības nozarei, un, viņaprāt, pašreizējā situācijā valsts tādus ieguldījumus varētu atļauties.

"Ja mediju vide grūst, ja mēs zaudējam labus žurnālistus, ja Latvijas Radio nespēs funkcionēt, tas ir nopietns apdraudējums arī Latvijas drošībai. Tas, ko es varu pateikt no savas puses, ir, ka saprātīgām prasībām mediju vides uzlabošanai vienmēr būs stingrs atbalsts ne tikai no manis pārstāvētās Aizsardzības ministrijas, bet arī no politiskā spēka, ar kura palīdzību es esmu nokļuvis šajā pozīcijā. Tas nozīmē, ka "Attīstībai/Par!" atbalstīs neatkarīga un spēcīga Latvijas Radio turpināšanu strādāt," solīja Pabriks.

Viņaprāt, viens no iemesliem tam, kāpēc Latvijas sabiedriskajos medijos ik pa laikam samilzt problēmas, ir nepietiekami ieguldīts darbs nozares sakārtošanā. "Es domāju, ka Latvijas parlamentā acīmredzot politiskajiem spēkiem nebija pietiekamas gribas vai varbūt arī dažam labam nebija gana izpratnes, kādā veidā būtu savlaicīgi jāmaina likumdošana. Mēs redzam, ka likumdošana [mediju jomā] ir iestrēgusi," situāciju komentēja aizsardzības ministrs.

Kā ziņots, Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, NEPLP, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Latvijas Radio valdes locekle finanšu vadības jautājumos Mārīte Tukiša aģentūrai LETA sacīja, ka Ziņu dienesta neapmierinātība ir saprotama, bet radio valdei nav instrumentu žurnālistu algu tūlītējai palielināšanai par trešdaļu.

Ņemot vērā Ziņu dienesta prasību valdei atkāpties, Latvijas Radio valde uzskata, ka šī brīža situācijā vienīgais pareizais risinājums ir nevis atkāpties, bet visiem kopā cīnīties par finansējuma palielināšanu, uzsvēra Tukiša.

NEPLP loceklis Patriks Grīva aģentūrai LETA trešdien pauda gatavību iespējami drīz tikties ar Latvijas Radio valdi, lai pārrunātu radušos situāciju par radio Ziņu dienesta izteikto neuzticību uzņēmuma valdei.