"Skonto Būve" no LU grib piedzīt 1,6 miljonus eiro

© F64 Photo Agency

SIA "Skonto Būve" tiesā mēģina piedzīt no Latvijas Universitātes (LU) 1 655 441 eiro saistībā ar LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra (Dabas mājas) būvniecības iepirkumu.

Kā liecina publiski pieejamie anonimizētie tiesas spriedumi, pirmās instances tiesa jau divas reizes šo prasību ir noraidījusi.

Pēdējo reizi prasība tika noraidīta šī gada 9.maijā, bet uzņēmums šo spriedumu ir pārsūdzējis Augstākajā tiesā (AT). Pagaidām nav zināms, vai un kad AT šo pieteikumu skatīs.

Pirmais spriedums šajā lietā tika pasludināts jau 2018.gada 7.maijā un tas tika pārsūdzēts AT. Toreiz AT atzina, ka pirmās instances tiesa nebija pietiekami izvērtējusi prasītāja argumentus un nodeva lietu atkārtotai skatīšanai.

"Skonto Būve" prasība balstīta uz to, ka 2016.gadā AT atzina, ka LU Dabas mājas iepirkumā tika pieļauti pārkāpumi. Attiecīgi uzņēmums uzskata, ka tam ir radušies zaudējumi.

Administratīvās tiesas šī gada 9.maija spriedumā rakstīts, ka prasība noraidīta, jo pieteicēja, proti, "Skonto Būve" iepirkuma procedūras vispārīgi paredzamās attīstības gaitā nebūtu ieguvusi tiesības slēgt iepirkuma līgumu, tas ir, nepastāv hipotētiskā labvēlīgā administratīva akta izdošanas priekšnosacījumi. Līdz ar to nav pamata konstatēt cēloņsakarību starp iepirkuma procedūrā pieļauto kļūdu, proti, prettiesisko lēmumu un uzņēmumam iespējami radītajiem zaudējumiem.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja LU rektora vietniece infrastruktūras attīstības jautājumos Edīte Megne, pēdējais tiesas spriedums bijis augstskolai labvēlīgs, nosakot, ka uzņēmumam nav radīti finansiāli zaudējumi.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā, kurā tika aizturēta uz laiku atstādinātā LU rektora vietniece Baiba Broka (VL-TB/LNNK) un uzņēmēji Guntis Rāvis un Ivars Millers, iespējamā kukuļošana saistīta ar LU Akadēmiskā centra topošās Rakstu mājas būvniecību, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Rakstu mājas būvniecības iepirkums izsludināts pagājušā gada pavasarī, uzvarētāju mēģinot noskaidrot konkursa procedūrā ar sarunām. Iepirkuma prognozētā līgumcena sākotnēji bija 33 miljoni eiro.

Konkursa pirmā kārta bijusi atklāta, un tai pieteicās septiņi uzņēmumi. Saņemot piedāvājumus, otrajā posmā iekļuva mazāk uzņēmumu, taču to skaits publiski netiek atklāts. Uzņēmumu sākotnēji piedāvātās darbu izmaksas bijušas pārāk augstas, tāpēc augstskola pārskatījusi projektus, kam sekojuši arī jauni piedāvājumi. Šajā ceturtdienā, 11.jūlijā, plānots atvērt precizētos piedāvājumus. Augstskolā cer, ka iepirkuma uzvarētāju izdosies noskaidrot tuvākajās nedēļās, aģentūrai LETA sacīja Megne.

Megne norādīja, ka LU pagaidām neesot pilnīgi skaidrs, ar kādu no LU iepirkumiem saistīts kriminālprocess - neskaidrību radot KNAB publiski paustā informācija par kriminālprocesā iesaistītajām amatpersonām.

Megne pastāstīja, ka konkursa pirmajā posmā bija pieteikusies arī būvfirma "Skonto būve", taču viņa neatklāja, vai uzņēmums izturējis konkursa pirmo kārtu un vai tas turpina pretendēt uz Rakstu mājas būvniecību.

Rāvim pastarpināti pieder 95% būvfirmas "Skonto būve" daļu, bet Milleram - 5%, liecina "Firmas.lv" informācija.

KNAB iepriekš paziņoja, ka birojs esot ieguvis ziņas, kas liecina, ka kāda valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietniece, iespējams, darbojusies konkrētu uzņēmēju interesēs. Procesa virzītāja rīcībā esošie fakti dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersona, iepriekš vienojoties, pieņēmusi uzņēmēju kukuļa piedāvājumu, kukuli noformējot kā ziedojumu kādai biedrībai. Iespējamā kukuļa summa neesot mazāka par 20 000 eiro. LETA zināms, ka iespējamais kukulis bija noformēts kā ziedojums Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai.

Pēdējos trīs gados Latvijas Biatlona federācija saņēmusi trīs ziedojumus, kuri bijuši 20 000 eiro apmērā, tostarp vienu no uzņēmuma SIA "Roadeks", kurš pastarpināti pieder arī Rāvim, liecina "Firmas.lv" pieejamā informācija.

Kriminālprocess sākts par kukuļa piedāvājumu valsts amatpersonai un par kukuļa pieņemšanu.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais