Čeku loterijas neskaidrie jautājumi

© Dmitrijs Suļžics/F64 Photo Agency

Čeku loterijā nedēļas laikā iesniegti 286 310 čeki, kvītis un biļetes. Ja interese par šo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) organizēto pasākumu neatslābs līdz mēneša beigām, tad pirmā mēneša laikā izlozei tiks reģistrēti pat vairāk nekā viens miljons attaisnoto dokumentu, kas nozīmē, ka iespēja laimēt būs aptuveni vienam no divdesmit tūkstošiem.

Visi iesniegtie čeki, kvītis un biļetes piedalīsies mēneša izlozē, savukārt 10 no iesniegtajiem - gada izlozē. Mēneša izlozē varēs laimēt 50 naudas balvas, katru 100 eiro vērtībā, trīs laimesti būs 5000 eiro vērtībā, bet viens - 10 000 eiro vērtībā. VID sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa Neatkarīgajai uzsver, ka baumām par Rimi un Maxima čeku nepiedalīšanos loterijā nav pamata. «Laimesta izlozē piedalīsies visi Rimi, Maxima vai citos veikalos saņemtie čeki, kuru vērtība ir 5 eiro un vairāk, tas nozīmē, ka ikvienam šādam čekam ir izredzes laimēt balvu,» sacīja K. Augstkalne-Jaunbērziņa.

Ja izlozē piedalīsies 1 miljons čeku, tad iespēja laimēt mēneša lielo laimestu būs tikai vienam no miljona, savukārt 100 eiro - vienam no 20 tūkstošiem. Savukārt, ja iesniegto attaisnoto dokumentu būs vairāk, tad attiecīgi iespēja laimēt samazināsies. Salīdzināšanai - cerība uz lielāko laimestu Eurojackpot laimestu grupā 5+2 ir viens pret 95 miljoniem, Vikinglotto 1. grupā 6+1 - viens pret 98 miljoniem, Latloto - viens pret trīs miljoniem, Superbingo - viens pret 2,6 miljoniem, Loto 5 - viens pret 500 tūkstošiem.

Tai pašā laikā čeku loterijas dalībniekiem jārēķinās, ka veikalu čekiem būs mazākas izredzes laimēt kādu no balvām nekā par pakalpojumu samaksu saņemtajiem čekiem vai kvītīm. Saskaņā ar Čeku spēles likuma anotācijā skaidroto, izlozēs uzvarētāja noteikšanai tiks izmantota attiecība 70:30, proti, izlozē tiks atlasīti 70 procenti no iesniegtiem čekiem, darījumu apliecinošām kvītīm un biļetēm, kas izsniegtas par Latvijas Republikas teritorijā sniegtajiem pakalpojumiem, un 30 procenti no izsniegtiem čekiem un darījumu apliecinošām kvītīm, kas izsniegtas par precēm, kas iegādātas publiskajās tirdzniecības vietās Latvijas Republikā.

K. Augstkalne-Jaunbērziņa arī kliedē bažas, ka tie, kas būs ar savu čeku piekrituši piedalīties padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku balvu izlozē, nevarēs pretendēt ar šo čeku uz gada balvas izlozi.

«Gada balvu izlozei tiks virzīti tikai ikmēneša izlozē nelaimējušie čeki - tas nozīmē, ka ikmēneša loterijas naudas balvu un/vai papildu balvu laimētāji nevarēs pretendēt uz dalību čeku loterijas gada balvu izlozē. Taču čeks, kvīts vai biļete, kas laimējusi ikmēneša naudas balvu izlozē, varēs piedalīties arī papildu balvu izlozē, ja reģistrācijas brīdī cilvēks būs veicis atzīmi par dalību Padziļinātas sadarbības programmas dalībnieku papildu balvu izlozē,» teica K. Augstkalne-Jaunbērziņa.

Čeku loterijā var piedalīties gan bērni, gan arī ārzemēs dzīvojošie, ja vien pirkums veikts Latvijā. Tai pašā laikā iespēja piedalīties un vinnēt laimestu ir liegta tiem, kuriem nekādā veidā nav pieejams internets, pat neskatoties uz to, ka viņi dzīvo Latvijā un pērk Latvijas preces. Šobrīd čeku loterijā tiek pieņemti tikai elektroniski reģistrēti čeki. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2018. gadā Latvijā internetu regulāri lietoja 81 procents iedzīvotāju, tai skaitā 56 procenti internetu lieto arī viedtālrunī. Savukārt internetu vispār nekad nav lietojuši 13,3 procenti Latvijas iedzīvotāju, lielākoties seniori. Tā arī ir tā sabiedrības daļa, kas potenciāli tiek izstumti no čeku loterijas.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais