Tiesībsargs publiskojis pilno ziņojumu par konstatētajiem pārkāpumiem sociālās aprūpes centrā Ezerkrasti un par pieļautajām paviršībām, pārceļot aprūpes centra Baldone iemītniekus uz citu dzīves vietu. Konstatētās problēmas tiesībsargs ziņojumā papildina ar fotomateriāliem. Savukārt Labklājības ministrija paskaidrojuma rakstā problēmas īsti neatzīst.
Dienā, kad Ezerkrastos viesojās tiesībsarga biroja pārstāvji, tur bija 463 klienti. Pansionāts ir izvietots divās ēkās, un būtiski atšķiras iemītnieku istabas atjaunotajā korpusā un vecajā, kur, «no cilvēktiesību viedokļa raugoties, apstākļi ir vērtējami kā nepieņemami un cilvēka cieņu pazemojoši».
Tiesībsarga ziņojumā minēts, kāda ir minimālā platība aprūpes centra istabiņās, piemēram, guļamistabā tie ir četri kvadrātmetri uz vienu personu, taču uzņemtie attēli liecina, ka atsevišķās istabās iemītnieku gultas faktiski ir pilnīgi blakus viena otrai. Klientu izvietošana trīsvietīgās, četrvietīgās un pat piecvietīgās istabās nespēj nodrošināt nepieciešamo labsajūtas līmeni, teikts ziņojumā. Īpaša uzmanība pārbaudē tika pievērsta sanitārajām telpām. Neatkarīgā uzreiz pēc tiesībsarga pārbaudes jūnijā rakstīja, ka par Eiropas naudu izremontētās dušas nestrādā un cilvēkiem nav pieejamas, savukārt labklājības ministre, viesojoties Ezerkrastos jau pēc tiesībsarga biroja pārstāvjiem, atzina, ka telpas ir «gaišas, mājīgas un labi aprīkotas». Tagad ziņojumā šī problēma apskatīta vēlreiz, proti, Ezerkrastu renovētajā ēkā Berģu ielā 160 katrā stāvā iekārtotas vizuāli pievilcīgas labierīcību telpas kopā ar dušu. Tomēr, pēc darbinieku teiktā, iemītniekiem tajās nav iespējams mazgāties, jo uzreiz pēc renovācijas darbiem konstatētas problēmas ar ūdens novadīšanu no dušas telpas. Tāpēc izremontētās telpas stāv tukšas, bet iemītnieki mazgājas koplietošanas vannas istabā (viena vanna nodaļā). Tāpat pārbaudē secināts, ka klientiem sasniedzamā vietā nav nodrošināts ne tualetes papīrs, ne dvieļi. No ziņojuma izriet (un pārbaudes laikā par to pārliecinājās eksperti), ka aprūpes centra iemītnieki nesaprot, kur tas tualetes papīrs jāmeklē, un iztiek vispār bez tā. Tualetes podiem, piemēram, nav sēdriņķu. Nav arī ziepju.
Tiesībsarga biroja darbinieki secināja, ka iemītniekiem ir nodrošināti individuālās lietošanas higiēnas līdzekļi - zobu birstes, zobu pastas, mazgāšanās švammītes - un tie glabājas pie pašiem klientiem. Tomēr pārbaudes laikā radās šaubas, vai tos kāds izmanto. Individuālie higiēnas līdzekļi stāv vienā skapī, kur ir norādīti cilvēku vārdi, bet pie dažiem vārdiem nav nekādu priekšmetu. Novērotais arī liecina, ka vannas istabā saliktas vienādas švammītes un mazāk nekā cilvēku nodaļā - rodas jautājums, kā var nodrošināt to individuālu lietojumu? Iespējams, tās ir aprūpes centra ikdienas sīkas detaļas, tomēr neapšaubāmi liecina par to, kā dzīvo aprūpes centra iemītnieki.
Vēl kāds secinājums - ēdienreižu laikā ēdnīca ir pārblīvēta, kas var radīt konfliktsituācijas un neļauj cilvēkiem normālā gaisotnē paēst. Aprūpes centra iemītnieki netiek iesaistīti nekādās darbībās saistībā ar ēdiena novākšanu vai galda uzklāšanu, kas, pēc ekspertu domām, veicina cilvēku pasivitāti un to, ka viņi zaudē prasmes sevi aprūpēt. Cilvēki ēd ar karotēm, arī otro ēdienu, lai gan ir pieejamas dakšiņas. Krūzītes ir no plastmasas, bet saldais ēdiens - vienreizlietojamos traukos. Pārbaudē secināts, ka šāda attieksme pret ēdināšanas procesu degradē cilvēkus un viņi vēl vairāk zaudē pašaprūpes spējas. Tāpat kā līdzīgās pārbaudēs arī citos aprūpes namos, te konstatēts, ka nodaļās, īpaši tajās, kurās dzīvo gulošie klienti, ir sasmacis gaiss. Arī aprūpes centru iemītniekiem ir tiesības uz savu personīgo apģērbu un apakšveļu, tomēr pārbaudē secināts, ka veļa faktiski ir koplietošanas, jo uz tās vai nu nav atzīmes, kam tā pieder, vai arī zīmīte ir izdzisusi.
Pārbaudē konstatēts, ka klientam nav pieejama aktuālā informācija un, lai arī ir informatīvie stendi, uz tiem izvietoti normatīvie dokumenti, kuri, visticamāk, nav klientiem saprotami. Kā norāda eksperti, «informācija nav sagatavota formā, ņemot vērā cilvēku individuālās spējas uztverē». Tiesībsarga ieskatā šo informāciju saprotamā veidā var sagatavot bez papildu naudas, nepieciešama vien izpratne un griba to darīt. Vienā no Ezerkrastu ēkām ir sūdzību un ierosinājumu kastīte, taču tā paslēpta aiz lielas vāzes ar istabas augiem. Eksperti secina, ka cilvēku tiesības izteikt viedokli, ierosinājumus vai sūdzības līdz ar to ir ierobežotas. Ir skaidri redzams, ka šī sūdzību kaste tur ir novietota «ķeksīša pēc».
Izvērtējot darbinieku skaitu un darbinieku īpatsvaru tieši aprūpes procesā, tiesībsarga biroja pārstāvjiem neizdevās gūt pārliecību, ka visiem cilvēkiem tiek nodrošināta pilnvērtīga sociālā aprūpe. Pietiekams darbinieku skaits ir īpaši svarīgs, ņemot vērā to, ka Ezerkrastu iemītnieku skaits palielinās, piemēram, no slēgtā centra Baldone pārcelti 67 jauni iemītnieki. Paskaidrojumā Labklājības ministrijai valsts sociālās aprūpes centra Rīga direktore Elvīra Kisele norāda, ka darbinieku skaits palielināts par 38 amata vietām, tomēr uz izsludinātajām vakancēm nepiesakās mēnešiem ilgi, darbinieki bieži slimo; kadru mainība ir ļoti liela. Tiesībsargs sagatavojis vairākas rekomendācijas, no kurām vairākas jāīsteno nekavējoties.
