Kāda valsts apdraudējuma gadījumā karavīrs drīkst nošaut aizdomīgu civilpersonu, kas darbojas Latvijai naidīgu spēku labā? Un kā tikt pie skaidras naudas, kad banku norēķinus apturējis elektrības trūkums? Arī uz šādiem jautājumiem ir jārod atbilde, izstrādājot likumu grozījumus visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanai. Sabiedrība ir aicināta piedalīties publiskajā apspriešanā.
Šobrīd notiek pāreja no vecā valsts aizsardzības modeļa uz jaunu. Vecais balstījās uz mikroskopisku armiju un absolūtu ticību NATO līguma 5. pantam - kādi citi atnāks un Latviju aizstāvēs. Jaunais modelis top Ukrainas pieredzes veicinātā realitātes izpratnē, ka sava zeme jāaizstāv pašiem. Ja vēl kāds nāk palīgā, paldies dievam, ja nenāk, jākaujas pašiem. Tas nozīmē, ka atbildība par valsts drošību tiek pārlikta uz sabiedrību kopumā. Tāpēc ne tikai armija tiek stiprināta, bet arī ikviena nozare un tautsaimniecības joma tiek skatīta aizsardzības interešu kontekstā, līdz pat izpratnei par katra indivīda lomu militāra apdraudējuma vai reālas karadarbības laikā.
Pienākumi un pakalpojumi
Kā informē Aizsardzības ministrija, visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas sākuma posmā plānots fokusēties uz militāro spēju attīstību un aizsardzības stratēģiju pilnveidošanu, sadarbības sekmēšanu starp privāto un publisko sektoru aizsardzības jomā, valstiskuma pamatu pasniegšanu Latvijas skolās, sabiedrības izglītošanu, civilo aizsardzību, psiholoģisko aizsardzību, stratēģisko komunikāciju un tautsaimniecības noturību.
Lai pārietu uz jauno aizsardzības modeli, nepieciešams arī juridiski noformēt pilsoņu pienākumus un tiesības. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks skaidro: «Nepilnības mūsu pašu likumos var kļūt par ļaunāko ieroci pret mums pašiem. Aizsardzības ministrija vēlas skaidri noteikt, kas krīzes situācijā tiek gaidīts no iedzīvotājiem un kādus pakalpojumus sniedz valsts. Laikus mazinot birokrātisko slogu un aizlāpot likumu nepilnības, mēs stiprinām savu valsti.»
Pašlaik publiskai apspriešanai ir izsludināti trīs likumprojekti, kas izriet no jaunās valsts aizsardzības koncepcijas: grozījumi Nacionālās drošības likumā, Mobilizācijas likumā, kā arī likumā Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli. Likumprojekti un to anotācijas atrodami ministrijas mājaslapā zem pogas Dokumenti. Aizsardzības jomas lietpratēji un citi interesenti var paust savu viedokli par tiem, iesūtot priekšlikumus uz e-pastu kanceleja@mod.gov.lv līdz 17. jūlijam.
Likums pret zaļajiem cilvēciņiem
Kā skaidrots anotācijā, grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz definēt kritiskos pakalpojumus, kuri ir svarīgi valsts un sabiedrības funkcionēšanai, iedzīvotāju veselības aizsardzībai, kā arī drošības, ekonomiskās, sociālās labklājības minimuma nodrošināšanai un kuru nepārtrauktības un pieejamības traucējumi būtiski ietekmētu valsts pamatfunkciju īstenošanu. Par kritisko pakalpojumu sniedzēju sarakstu un to darbības nepārtrauktības plāna izstrādi būtu atbildīgs Ministru kabinets.
Grozījumos arī definēts jēdziens «valsti apdraudoša situācija». Pret ārvalsts militārām un pretlikumīgām darbībām, kas izraisa valsti apdraudošu situāciju, Latvija varētu lietot bruņotu spēku. Piemēram, par šādu situāciju uzskatāma nelikumīgu militāru formējumu vai formējumu bez pazīšanās zīmēm iekļūšana vai uzturēšanās Latvijas teritorijā. Arī nepiederošas militāras tehnikas iekļūšana. Faktiski te runa ir par zaļajiem cilvēciņiem un situāciju, kad ārkārtas vai kara stāvokli visā valstī izsludināt nav pamata, bet kaut kāda naidīga ļaužu kopa taisa lielas nepatikšanas un tā jāneitralizē.
Neiegūto peļņu nekompensēs
Grozījumi Mobilizācijas likumā piedāvāti, lai sašķirotu sabiedrību tajos cilvēkos, kas dosies karot vai strādāt civilās aizsardzības formējumos, un tajos, kuriem jāturpina savs tiešais darbs kritiski svarīgo jomu nodrošināšanai - sākot no valsts prezidenta, beidzot ar fiziskām personām, kas strādā tautsaimniecības funkcionēšanai izšķiroši svarīgos uzņēmumos, piemēram, ostā pieņem un izsniedz degvielu. Ar šiem grozījumiem Ministru kabinetam tiks piešķirtas tiesības paplašināt to personu sarakstu, kas nav iesaucamas aktīvajā dienestā, bet kara apstākļos izmantojamas atbilstoši to specializācijai.
Savukārt grozījumi likumā Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli papildina izņēmuma stāvokļa laikā nosakāmos tiesību ierobežojumus un Ministru kabinetam piešķir brīvākas iespējas rīkoties ar naudu. Tostarp valsts iestādēm ļautu izņemt no Latvijas Bankas, Valsts kases konta skaidru naudu. Attiecībā uz kompensāciju izsniegšanu grozījumi paredz, ka «valstij pēc ārkārtējo situāciju pārvarēšanas nav pienākums kompensēt neiegūto peļņu, jo resursi no sabiedrības tiktu ņemti ārēju jeb no Latvijas valsts neatkarīgu apstākļu dēļ». Šis varētu būt punkts, kas īpaši skar uzņēmēju intereses.
Katrā ziņā pašlaik ir īstais brīdis visiem interesentiem iepazīties ar ministrijas izstrādātajiem dokumentiem un celt savas iebildes vai priekšlikumus galdā.
