Tuvāko gadu laikā cer investēt vairāk nekā 6 miljonus eiro plūdu draudu brīdinājuma sistēmā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) laika posmā no 2020.-2023.gadam plūdu draudu brīdinājuma sistēmas efektivitātes uzlabošanā cer investēt 6,76 miljonus, izriet no valdības apstiprinātā informatīvā ziņojuma "Par plūdu draudu brīdinājuma sistēmas efektivitātes uzlabošanas nepieciešamību".

Ministrijas sagatavotajā ziņojumā izklāstīti un pamatoti veicamie pasākumi, lai nodrošinātu par plūdiem atbildīgo institūciju - VARAM, VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), AS "Latvenergo", VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ), pašvaldību un mazo HES īpašnieku - daudz operatīvāku un efektīvāku rīcību un sadarbspēju ārkārtas situācijās, tādējādi mazinot plūdu nodarītos zaudējumus iedzīvotājiem un tautsaimniecības sektoriem.

Lai plūdu draudu brīdinājuma sistēma Latvijā kļūtu efektīva un atbilstu visām mūsdienu sabiedrības prasībām, VARAM norāda, ka jāievieš plūdu monitorings, hidroloģiskajā analīzē jāaptver visu Latvijas teritoriju, jāuzlabo brīdinājuma sistēmas precizitāte, jāievieš applūšanas varbūtības scenārijus ar daudz lielāku atkārtošanās biežumu, kā arī jāveic citi darbi.

Patlaban plūdu draudu brīdinājuma sistēmas uzlabošanai četru gadu laikā - no 2020. līdz 2023.gadam - paredzēts realizēt četrus pamatpasākumus ar vairākiem apakšpunktiem. Proti, paredzēts veikt hidrometeoroloģiskā monitoringa tehnisko iekārtu, piemēram, automātisku caurplūduma sensoru iegādi, automātisko nokrišņu un sniega novērojumu laukumu ierīkošanu, kā arī esošā meteoroloģiskā radara modernizāciju.

Vēl iecerēts veikt esošās plūdu riska informācijas sistēmas (PRIS) attīstību, papildus nodrošinot hidroloģisko parametru statistiskos aprēķinus, modelēšanu un kartēšanu.

Tāpat paredzēts veikt lietus plūdu un ledus plūdu modelēšanu atbilstoši nākotnes klimata scenārijiem, kas līdz šim Latvijā nav veikta, digitalizējot vēsturiskos nokrišņu intensitātes datus, teritoriāli iedalot vēsturiskos un operatīvos nokrišņu datus, analizējot vēsturiskos noteces datus un izveidojot atbilstošu datu rindu visām novērojumu stacijām, kā arī īstenojot citus uzdevumus.

Tāpat jāturpina uzturēt PRIS un hidrometeoroloģiskā monitoringa tehniskās iekārtas.

Kopējais pasākumu izmaksu aprēķins ir 6,76 miljoni eiro. Lēmums par finansējumu gan vēl nav pieņemts. Valdība šodien tikai pieņēma zināšanai VARAM informatīvo ziņojumu.

Kā norāda VARAM, Latvijā pieaug un arī turpinās pieaugt kopējais atmosfēras nokrišņu daudzums un intensitāte. Proti, prognozēts, ka stipru nokrišņu gadījumu skaits pieaugs par 20%. Ziemas sezonā nokrišņu pieaugums varētu būt līdz 37%, pavasara sezonā - līdz 25%, bet vasaras un rudens sezonas sagaidāmas arvien sausākas un nokrišņu samazinājums gaidāms pat par 12%.

Arī ministrs Juris Pūce (AP) norāda, ka klimata pārmaiņu ietekmē ekstrēmi laikapstākļu notikumi, tostarp plūdi, ir paredzami arvien biežāk. "Lai iespējami precīzāk tos paredzētu, novērstu postījumus un pasargātu iedzīvotājus, mums nepieciešama zināšanās balstīta izpratne par dabas procesiem un iespējas operatīvi prognozēt plūdu riskus un novērst to negatīvo ietekmi. Kopīgi sadarbojoties ar pašvaldībām, glābšanas dienestiem un citām iestādēm, mums jābūt gataviem rīkoties efektīvi un saskaņoti," pauž ministrs.

VARAM informē, ka Pasaules Ekonomikas forums kopš 2007.gada izvērtē 50 būtiskākos riskus pasaulē, starp kuriem dominē klimata pārmaiņas un to ekstrēmi. Eiropas Vides aģentūra apkopojusi datus par laika posmu 1980.-2016.gads, un klimata pārmaiņu ekstrēmu rezultātā nodarītais zaudējums valstīm aprēķināts ap 495 miljardiem eiro, bet bojā šajā laika posmā gājuši 91 103 cilvēki.

Hidroloģiskās katastrofas - pali, plūdi, ledus sastrēgumi - sastādīja 27% no visu ekstremālo notikumu īpatsvara, savukārt meteoroloģiskās katastrofas - lietusgāzes, vētras, viesuļi, sniega sanesumi, krusa - 63%. Latvijā minētajā laika posmā nodarītie zaudējumi aprēķināti 356 miljoni eiro un prognozes rāda, ka līdz 2080.gadam Eiropā plūdu gadījumu skaits palielināsies 17 reižu, bet ikgadējie zaudējumi, ko nodara plūdi, palielināsies par 70% - 90%, norāda ministrijā.

Latvija pēdējos būtiskos plūdus, kurus izraisīja intensīvas lietusgāzes, pieredzēja 2017.gadā. Tie nodarīja postījumus lauksaimniekiem, pašvaldībām un infrastruktūrai Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales. Aprēķinātie zaudējumi lauksaimniekiem bija 20,538 miljoni eiro, skaidroja VARAM.

Atbilstoši zaudējumu apmēram Latvija no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda saņēma 17,7 miljonus eiro plūdu kompensācijai un prevencijai, savukārt 25 pašvaldībām nodarīto postījumu novēršanai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" tika piešķirti 3,3 miljoni eiro.

Paredzēts, ka, ieviešot plānotos pasākumus plūdu draudu brīdinājuma sistēmas efektivitātes uzlabošanai, tiks nodrošināta nepieciešamā prevenciju plūdu seku risku mazināšanai un stiprināta atbildīgo institūciju kapacitāte, tādējādi samazinot zaudējumus iedzīvotājiem un tautsaimniecībai.