Ventspilī skanēs Romas baroks

Bībeles sižeti par Jonu, kuru apēda valzivs, un Jeftu, kas plātīga solījuma dēļ ziedoja meitu, spēcīgu Latvijas kultūras cilvēku izpildījumā šo sestdien Ventspilī iegūs īpašu filozofisku un muzikālu dziļumu.

Džakomo Karisimi (Carissimi, 1605–1674) oratorijas Jona un Jefta, apvienotas vienā operā, būs Ventspils pilsētas svētku svarīgākais notikums nopietno baudījumu klāstā.

Diriģentam Ivaram Cinkusam šī ir jau ceturtā sastapšanās ar abiem baroka klasiķa darbiem. Taču sestdien uz teātra nama Jūras vārti skatuves gaidāmais uzvedums Latvijas kopējā mūzikas piedāvājumā būs kas patiešām jauns, jo oriģināli viencēlieni līdz šim Latvijā nav tapuši.

Kāpēc izvēlēti tieši šie skaņdarbi? Ivars Cinkuss atbild: "Pirmkārt, tādēļ, ka man patīk. No muzikālā viedokļa, interesants publikai. Arī dramaturģiski – tas ir ļoti ietilpīgs materiāls."

Abi sižeti runā par līdzīgām tēmām. Jonas stāsts ir cilvēcisku dvēseļu vājuma cīņa ar paļāvību uz Dievu. Fiziskais ietērps, metafora, kurā to izcīna Jona, ir vaļa vēders. Režisore Iveta Ērkšķe, veidojot šā stāsta dramaturģiju, vilkusi paralēles ar mūsdienām. Laicīgo vienas dienas pasauli viņas traktējumā simbolizē avīze, bet tās pretmets ir paliekošā vērtība – grāmata: "Šodien tik daudzi cilvēki ir apmaldījušies daudzo notikumu, pienākumu un darbu jūklī, ka aizmirst par pašu svarīgāko. Savu mērķi. Jona sākotnēji ir vienīgais, kas lasa to grāmatu. Pārējiem tam nav laika. Mums nav laika pievērsties sev tuviem cilvēkiem, būtiskām vērtībām, savai valstij."

Arī Jefta runā par skaļu solījumu un pasaulīgu uzvaru totālu niecību pret sava paša dvēseles iztukšošanu. Viņš pilnīgā muļķībā un bravūrā pirms došanās kaujā apsolīja Dievam to, ko Dievs nemaz no viņa neprasa – uzvaras gadījumā ziedot pirmo pretimnācēju, un tā izrādījās viņa meita.

Ivars Cinkuss atzīst, ka abi stāsti ir emocionāli ļoti personīgi un tajos ir ļoti daudz skaistas mūzikas: "Tiešām skaistas. It sevišķi abu šo oratoriju noslēdzošie kori. Cilvēkus tie nekad neatstāj vienaldzīgus!"

Baroks ir ļoti prasīgs pret tā izpildītājiem. Līdztekus filigrānai tehnikai nepieciešams improvizācijas talants. Baroks no balss prasa īpašu vieglumu. Tāpēc tie solisti, kas labi jūtas Vāgnera operās, ļoti reti sastopami uz baroka skatuves.

"Šī mūzika ir pilna ar visvisādiem izrotājumiem, ar muzikālām vinjetēm, ar ļoti daudzām koloratūrām un ātrām notīm, kas prasa vieglumu. Notīs ir tikai skelets, ko vieds interprets apaudzē ar miesu."

Neaizstājams profesionālis šajā darbā ir kamerkora Ventspils ilggadējais partneris – Baltijā vienīgais baroka orķestris Colllegium Musicum Rīga, kas spēlē uz autentiskiem instrumentiem. Ivars Cinkuss piebilst: "Mēs spēlējam arī autentiskā skaņojumā, kas no mūsdienu skaņojuma atšķiras par pustoni. Šobrīd mūsu vidējā skaņa ir vidējās oktāvas la – 440 hercu frekvencē, savukārt baroka laikmetā tas ir 415 hercu, tātad pustoni zemāk." Šī būtiskā nianse saistīta ar instrumentu veidošanās vēsturi. Agrāk stīgas taisīja no zarnām, nevis metāla, un grifi bija garāki.

Vai teātris mūzikai palīdz? Ivars Cinkuss atbild apstiprinoši. Arī vēsturiski oratorijas žanra tapšana ir sākusies no muzikāli dramatiskiem dialogiem. Vecās Derības stāsti tika izspēlēti lomās un šiem dialogiem klāt komponēta mūzika.

Pats izrādes muzikālais vadītājs spēlēs klavesīnu. Savukārt solistu lomas uzticētas akadēmiskās mūzikas pasaulē jau atpazīstamību ieguvušajiem Jānim Kurševam un Jānim Misiņam. Jāni Kurševu Ivars Cinkuss vērtē kā lielisku baroka mūzikas mākslinieku, Jānis Misiņš ir pieredzes bagāts oratoriju dziedātājs.

Pirmo reizi uz Ventspili atbraukušajai publikai dziedās Latvijas Radio kora dziedātāja Iveta Romancāne, ko Ivars Cinkuss uzskata par savu atradumu: "Ivetai kā izcilai baroka mūzikas interpretei būs ilgs ceļš ejams."

Kamerkorim Ventspils šī ir jau trešā sastapšanās ar agrīno operu. Pirmais mēģinājums bija pirms pieciem gadiem, arī pilsētas svētku gaisotnē, kad tika atskaņota Henrija Persela vienīgā opera Didona un Enejs. Pirms diviem gadiem tandēms Cinkuss/Ērkšķe Ventspilī uzveda Kristofa Vilibalda Gluka Orfeju un Eiridīki. Trešais pieskāriens ir Jona un Jefta.

Latvijā

Pie Ķīšezera veidos infrastruktūru glābšanas apmācībām un Iekšējās drošības akadēmijas attīstībai, un plānots, ka konkrētais ezera posms vairs nebūs publiski pieejams, liecina valdības otrdien pieņemtais lēmums.

Svarīgākais