Pavisam drīz ar likumu tiks noteikts, ka apzinīgo maksātāju līdzekļi, kas iemaksāti namu apsaimniekošanas uzkrājumu fondā, tiks novirzīti nemaksātāju kaimiņu parādu segšanai par apkuri, - informē laikraksts "Telegraf". Namu apsaimniekotāji uzskata, ka likuma grozījumi vēl vairāk stiprinās monopolista "Rīgas siltums" pozīcijas.
16.augustā Saeimā plānots skatīt grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, lai atļautu mājas apsaimniekošanai uzkrāto naudu tērēt parādu segšanai par apkuri, - stāsta Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš.
Šādu lēmumu Lagzdiņš pamato ar lielajiem iedzīvotāju parādiem par apkuri iepriekšējā sezonā un draudiem nākamajā ziemā vairāku namu iedzīvotājiem palikt bez apkures vispār. "Šie grozījumi, protams, nav panaceja, bet palīdzēs kaut vai uz laiku novērst draudus," skaidro Lagzdiņš.
Saeimas deputāts piekrīt, ka šie likuma grozījumi būs netaisnīgi pret apzinīgajiem maksātājiem, jo tieši viņiem nāksies apmaksāt nemaksātāju kaimiņu parādus. "Bet māja taču ir kolektīvā apsaimniekošanā, līdz ar to par tās apsaimniekošanu jābūt kolektīvajai atbildībai," uzskata deputāts.
Katrā dzīvokļa rēķinā ir ailīte - par mājas apsaimniekošanu, - vidēji 20-40 santīmi par kvadrātmetru. Par šiem līdzekļiem tiek segti mājas uzturēšanas izdevumi - remonts, sētnieka atalgojums. Vidēji gadā viena piecstāvu dzīvojamā ēka šajā fondā iekrāj 1500-3000 latu.
Līdz šim namu pārvaldes baidījās šo naudu tērēt parādu segšanai vai citiem mērķiem, izņemot namu apsaimniekošanu, jo to varētu skaidrot kā līdzekļu šķērdēšanu, tāpēc ar likuma grozījumiem Saeima varētu šo situāciju mainīt.
Rīgas namu pārvaldes "Sarkandaugava" vadītājs Dmitrijs Geraskins atzinīgi vērtē šādus likuma grozījumus, taču uzsver, ka katram namam jābūt individuālai pieejai, - "nedrīkst noņemt naudu ēkai, kurai nepieciešams steidzams remonts, tā nolemjot ēku bojāejai".
Geraskins norādīja, ka lielākajai daļai dzīvojamo māju šādu uzkrājumu nemaz neesot, - tie izgaisuši vēl iepriekšējā namu pārvaldes vadītāja Alda Āboliņa laikā.
Negatīvi pret gaidāmajiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozījumiem izteicies Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmuma "Latio namsaimnieks" vadītājs Aivars Gontarevs. Viņaprāt, šie grozījumi paredzēti, lai nodrošinātu vienmērīgu naudas plūsmu monopolistam AS "Rīgas siltums". "Ja cilvēki nemaksās, viņiem atņems uzkrājumu fonda un ēkas remonta līdzekļus," piebilda namu apsaimniekotājs.
Gontarevs uzskata, ka problēmas risinājums ir pilnīga iedzīvotāju attiecību nomaiņa ar "Rīgas siltumu", - pašlaik apkures piegādātājs slēdz līgumus ar namu pārvaldēm, kas darbojas visu dzīvokļu īpašnieku vārdā. Rezultātā apkalpojošās organizācijas strādā "Rīgas siltumam" - iekasē naudu par pakalpojumu, cīnās ar parādniekiem, "lien vai no ādas laukā, lai nomaksātu rēķinus, bet "Rīgas siltums" sēž uz ventiļa".
Monopolistam pašam ir jāstrādā ar klientiem un pašam jāiekasē nauda bez starpniekiem, tikai tad tas nevarēs šantažēt apzinīgos maksātājus, uzskata Gontarevs.
Kā informē "Telegraf", "Rīgas siltums" vairākkārt ir izteicies, ka Rīgas dzīvojamo namu un citu ēku tehniskais stāvoklis neļauj tam veikt individuālu siltuma uzskaiti, un individuāla rēķinu izsūtīšana palielinās uzņēmuma tēriņus, kas neizbēgami novedīs pie tarifu paaugstināšanas.