Lokāls virpuļviesulis izraisa lielu nelaimi; kā jūtas mājas saimnieki?

 
PIRMS UN PĒC. Virpuļviesulis Krastiņu saimniecību nopostījis teju līdz pamatiem. 2018. gadā tā bija zaļojoša lauku sēta. Tagad – būvgružu un koka šķēpeļu kaudze ©facebook.com

Brīdī, kad Krastiņu saimniecībai cauri gāja virpuļviesulis, 87 gadus vecā ome bija patvērusies lopu virtuvē, tēvs bija nogājis uz brāļa sētu, un nelaiku abi pārlaida garāžā. No pašu saimniecības šķēpeles un drupas vien palikušas, bet tas, cerams, ne uz ilgu – palīdzības piedāvājumi jau nāk no visām pusēm, un Baranovsku ģimenē tas vairo optimismu. Sestdienas vētra ar savu trakošanu radījusi arī virkni jautājumu par nacionālā meteocentra spēju operatīvi prognozēt laika apstākļus un sabiedrībai tos saprotami izskaidrot.

Vēl vakar pēcpusdienā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā svaigākais paziņojums medijiem - tātad izplatīšanai plašai sabiedrībai - bija vēstījums: «Vakardienas pērkona negaiss sākās virs Vācijas un ilga gandrīz divas diennaktis.» Šī ziņa ievietota 12. jūnijā, bet šobrīd ir jūlijs, un par virpuļviesuli, kas pagājušajā sestdienā Latgalē lokāli nodarījis lielus postījumus, meteocentrs nav teicis ne vārda. Tāpēc nav brīnums, ka daļa iedzīvotāju domā, ka iestājusies teju vai kaut kāda klimata apokalipse. Taču tā nav, un šo mītu cenšas kliedēt laika ziņu žurnālists un eksperts Toms Bricis. Vidēji gadā Latviju piemeklē desmit virpuļviesuļi. Mazapdzīvotos reģionos tos var arī nepamanīt. Bet sestdien pamanīja - Balvu novada Bērzpils pagasta Jabalovas ciema Krastiņos.

F2 kategorijas tornado

Eiropas Vētru laboratorija novērtējusi, ka Balvu novadā plosījies F2 kategorijas virpuļviesulis. Tas nozīmē, ka vēja brāzmas sasniegušas 51-70 metrus sekundē, un svešvārdā to dēvē par tornado.

Ar dronu no gaisa filmētajā materiālā postījumu apmēri šķiet neticami. Ēkas burtiski saplosītas, koki sašķēpelēti. Govis apjukušas bradā šajā posta ainavā un mauj - kur palikusi kūts? Gatavais brīnums, ka neviena necieta. Vienai govij gan uzkrita virsū šķūņa jumta gabals, bet brūnaļa tika cauri ar izbīli - ātri vien tika atbrīvota. Vecmamma Veronika Baranovska vētras laikā bija patvērusies lopu virtuvē, viņas abi dēli tobrīd atradušies netālajā brāļa saimniecībā, pārlaiduši vētru garāžā.

Jau nākamajā dienā mazdēls Oskars Baranovskis sociālajos tīklos ievietoja lūgumu pēc palīdzības: «Vakar 06.07. mūsu ģimenes lauku mājas ir piemeklējusi traģēdija - viesuļvētra pāris minūšu laikā nopostījusi praktiski visu zemnieku saimniecību, kurā mani senči saimnieko jau ceturtajā paaudzē. Kopā no 7 ēkām pilnībā ir iznīcināti 2 siena šķūņi, smagi cietusi ir dzīvojamā māja, kūts un citas ēkas.» Baranovski būs pateicīgi par lietām, kas palīdzētu atjaunot vismaz daļu no saimniecības: jumta segumiem, kokmateriāliem, skrūvēm, leņķiem, naglām, mūrjavu, ķieģeļiem, blokiem. Vajadzīgs arī dzīvojamais vagoniņš, jo šobrīd neviena ēka nav apdzīvojama. Protams, vajadzīga arī nauda.

Nepieciešama palīdzība

Neatkarīgā vakar sazinājās ar Oskaru brīdī, kad vīri bija ceļā uz Balvu novada domi, kur ārkārtas sēdē tika lemts par palīdzības sniegšanu cietušajām saimniecībām. Kopumā tādu ir trīs. Visās ēkām norauti jumti, bet Krastiņi cietuši vissmagāk. Taču noskaņojums mājiniekiem ir krietni uzlabojies, un arī ome turas. Daudzi cilvēki jau pieteikušies palīgos - piedāvā darbarokas, piedāvā materiālus. Kompānija Sakret piesolījusi palīdzēt ar būvjavām. Kaimiņi piedāvā brusas. Jau tuvākajās dienās iecerēts ķerties pie jumta būvēšanas. Protams, lai no virpuļviesuļa atstātā atkal iekoptu saimniecību, būs nepieciešami ļoti lieli ieguldījumi. Šobrīd pats būtiskākais līdz ziemai tikt atpakaļ pajumtē, tāpēc vajadzīga visāda palīdzība un atsaucība.

Balvos notikušais rāda, ka palīdzība nepieciešama arī nacionālajam meteocentram. Laika ziņu eksperts Toms Bricis šobrīd Latvijā ir galvenais avots, kas spēj kvalitatīvi stāstīt un skaidrot sabiedrību interesējošas dabas parādības. Tostarp arī mierināt tautu, kas virpuļviesuļa bildes biežāk saskatās portālos nekā dabā un domā, ka noticis kas nenormāls. Fakts, ka Latvijai šī ir raksturīga dabas parādība, gan nemazina tajā cietušo cilvēku kreņķus. Taču par nacionālā meteocentra darba trūkumiem tas gan liecina.

Brīdinājuma sistēma jālabo

Meteoroloģisko brīdinājumu sistēma pašlaik ir juceklīga un nespeciālistiem grūti saprotama. Piemēram, ierasta rudens migla tiek novērtēta ar tādu pašu bīstamību kā nopietni plūdi. Kā tad lai mediju un civilās aizsardzības komisiju cilvēki saprot, kurā gadījumā celt trauksmi, bet kurā paklusēt. Valstī ir 33 meteoroloģisko novērojumu stacijas. Ja bīstams nelaiks gaidāms apvidū, kur stacijas nav, sinoptiķi baidās izplatīt brīdinājumu - ja nu nepiepildās. Pirms 13 gadiem ar lielu lepnumu Rīgas lidostā tika atklāts meteoroloģiskais radars, kas ar radioviļņu palīdzību nosaka nokrišņu esamību atmosfērā. Tāda liela, sarkanbalta bumba uz metāla torņa. Taču ierīce nu jau tehniski un morāli novecojusi, tā nenosedz visu Latvijas teritoriju, turklāt konkrētajā frekvencē mēdzot ielauzties nezināmas izcelsmes trokšņi, kas traucē radara darbību. Prognozēt, ka tieši tur un tur tikos un tikos ieradīsies virpuļviesulis, ir neiespējami. Taču kopumā precīzāk prognozēt ārkārtējus laikapstākļus un labāk komunicēt par tiem ir iespējams, uzskata Toms Bricis.

Acīmredzot to saprot arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Kā ziņo aģentūra LETA, ministrija apņēmusies prasīt valdībai 6,76 miljonus eiro plūdu draudu brīdinājuma sistēmas efektivitātes uzlabošanai. Kā skaidrots informatīvajā ziņojumā: «Šobrīd LVĢMC rīcībā esošie modeļi plūdu draudu un citu hidroloģisko parametru prognozēšanu ļauj veikt tikai vispārinātā reģionālā līmenī, nenodrošinot iespēju modelēt situāciju katrā atsevišķā pašvaldībā, ņemot vērā tieši tur konstatētos lokālos riskus.» Sestdienas notikumi Balvu novadā apliecina, ka bez plūdiem ir arī citas bīstamas dabas parādības, par kurām būtu lietderīgi zināt pēc iespējas agrāk.

PALĪDZĪBAI BARANOVSKU ĢIMENEI

Bankas konts:

LV83HABA0551024702192

Oskars Baranovskis

Adrese: Balvu nov., Bērzpils pag., Jabalova, Krastiņi, LV-4576

Tālrunis: +371 25545669