Viņķele komentē Kariņa bažas par veselības nozares finansējuma izmantošanu

Lai efektīvi izmantotu veselības aprūpes nozares finansējumu, sistēmā jābūt noteiktam finanšu resursu līmenim - tādējādi varētu investēt ilgtermiņa risinājumos, kas izmaksas samazinātu, norādīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP), komentējot premjera Krišjāņa Kariņa (JV) paustās bažas par veselības nozares finansējuma efektīvu izmantošanu.

Kā aģentūru LETA informēja Viņķeles padomniece Marta Krivade, ministre var tikai piekrist premjeram, ka veselības nozarē specializācija un resursu koncentrācija ir pareizais ceļš, un tas jau notiek.

Vienlaikus Viņķele uzsvēra - lai efektīvi izmantotu naudu, sistēmā ir jābūt noteiktam finanšu resursu līmenim, tomēr patlaban valsts ar savām slimnīcām nevar pat norēķināties par sniegto pakalpojumu pašizmaksu. Piemēram, Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai valsts paliek parādā vidēji ap miljonu eiro gadā. Tas, pēc Viņķeles paustā, nozīmē, ka slimnīcām nav arī naudas, ko investēt ilgtermiņa risinājumos, kas efektivizētu pakalpojuma izmaksas.

Komentējot premjera paustās bažas par slimnīcu funkciju sadalījuma atbilstību, Viņķele norādīja, ka iepriekšējā valdība, atbilstoši Pasaules Veselības Organizācijām rekomendācijām, apstiprinājusi slimnīcu līmeņošanas plānu, ko sākts īstenot no šī gada aprīļa. Veselības ministrija to arī konsekventi ievērošot un pildīšot, sagaidot līmeņošanas rezultātus.

Viņķele atgādināja, ka atbilstoši šim līmeņu plānam, reģionos ir četras slimnīcas. Šobrīd gan trūkstot aprūpes slimnīcas, kur cilvēks pavada atveseļošanās laiku ar mazāk intensīvu un lētāku ārstēšanu.

Tāpat Viņķele norādīja, ka tiks turpināta apvienošanu un pārstrukturizēšana, piemēram, Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca tiek pievienota Daugavpils psihoneiroloģiskajai slimnīcai, un tas pats tiek darīts ar Liepājas Piejūras psihoneiroloģisko slimnīcu, ko pievieno slimnīcai "Ģintermuiža". Arī pārējā Piejūras slimnīcā tiek īstenota reorganizācija.

Viņķele uzsvēra - veselības nozare Latvijā, salīdzinot ar citām nozarēm, pēdējo 10-15 gadu laikā piedzīvojusi vienu no lielākajām, ja ne pat lielāko, iestāžu apvienošanas un likvidēšanas reorganizāciju.

Kā ziņots, Ministru prezidents ir pārliecināts, ka ne visa veselības nozarei piešķirtā nauda patlaban tiek efektīvi izmantota, uzsverot, ka no ministres gaida rīcības plānu attiecībā uz nozari.

Premjers intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja, ka ir iepazinies ar Valsts kontroles ziņojumu par cilvēkresursiem veselības aprūpes nozarē, atzīstot, ka viņu tas neiepriecina.

Viņš uzsvēra, ka valdība ir sākusi diezgan vērienīgas reformas attiecībā uz pašvaldību sadalījumu un izglītības sistēmu. Pēc viņa paustā, šīs puzles trešā daļa ir jautājums par veselības nozari. "Viena lieta ir teikt, ka trūkst naudas, bet esmu pārliecināts un domāju, ka neesmu vienīgais, ka tā nauda, kas ir, ir neefektīvi izmantota," viņš teica.

Pēc premjera teiktā, svarīgs jautājums ir, kas notiks ar slimnīcām, kā tās uzlabosim un efektivizēsim. Viņš retoriski vaicāja, vai visas ēkas, kuras tiek sauktas par slimnīcām, bet nenodrošina pirmo palīdzību, tiešām ir slimnīcas.

Kariņš kā traģisku vērtēja situāciju, ka pieejamība Rīgā un ārpus tās atšķiras kā diena pret nakti. "Acīmredzot ir slimnīcas, kuras nespēj pildīt savu funkciju," viņš norādīja, sakot, ka varētu nosaukt tās vārdā, bet to nedarīs.